Valsts izglītības un satura centrā (VISC) sākusies reģistrācija valsts valodas prasmju pārbaudei tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem līdz šī gada 1. septembrim ir jāiesniedz valodas prasmi apliecinošs dokuments, lai pagarinātu uzturēšanās atļauju Latvijā. Gandrīz 18 tūkstošiem cilvēku iespējas apgūt valodu jāmeklē pašiem. Interese par valsts valodas zināšanu papildināšanu Latvijas reģionos atšķiras. 

Reģistrācija valsts valodas prasmju pārbaudei Valsts izglītības un satura centrā sākās 1. februārī. Pieteikumus pieņam gan no Krievijas Federācijas pilsoņiem, gan arī tiem, kuriem valodas zināšanas nepieciešams atjaunot darba vajadzībām, piemēram, pedagogiem. Patlaban valsts valodas pārbaudei pieteikušies 200 līdz 300 cilvēku. VISC vadītāja Liene Voroņeko: “Liela daļa cilvēku nosūta savu pieteikumu pa pastu. Klātienē apkalpojam aptuveni 100 līdz 150 cilvēkus.” 

VISC nodrošina tikai valsts valodas pārbaudes procesu. Kur un kā valodu apgūt – cilvēkiem jāmeklē pašiem. Piemēram, Rīgā uz pašvaldības piedāvātajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem interesenti pieteicās vien dažu stundu laikā. Līdzīga situācija arī Jurmalā, kur jau 10 gadus latviešu valodu bez maksas var apgūt Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un citu valstu pilsoņi jau 10 gadus. Šogad šāda iespēja dota 60 interesentiem. Jūrmalas domes Sabiedrības integrācijas pasākumu koordinatore Darja Kulagina stāsta: “Mēs novērojām ļoti lielu interesi. Šogad atvērām pieteikšanos, burtiski trīs stundu laikā visas iespējamās vietas bija aizņemtas. Redzot pieteikumus, var konstatēt, ka ⅔ no tiem ir cilvēki, kas visu mūži nodzīvojuši Latvijā, Jūrmalā, bet ir Krievijas pilsoņi.” 

Tikmēr Valmierā interese par papildus valsts valodas apguvi ir ļoti neliela. Tas skaidrojams ar to, ka Vidzemes reģionā dzīvo krietni mazāk Krievijas pilsoņu kā citviet Latvijā. Valodu mācību centrā “Valodu mape” vadītāja Lelde Grava ReTV stāsta, iedzīvotāji daudz aktīvāk vēlas apgūt, piemēram, angļu valodu, nekā papildināt latviešu valodas zināšanas. 

Gan Valmierā, gan arī Jūrmalā atzīst, ka latviešu valodas apguvei pašlaik galvenokārt piesakās vecāka gada gājuma cilvēki, kuri savulaik atteikušies no Latvijas pilonības vai nepilsoņa statusa, kļūstot par Krievijas pilsoņiem. Pārsvarā cilvēkiem ir kādas latviešu valodas zināšanas, bet problēmas sagādā rakstīšana vai gramatika. Grava: “Mūsu studentam ir 73, un viņš pats ir uztraucies. Tas ir nozīmīgs solis – šādā vecumā jāiemācās valoda. Kaut gan nevar teikt, ka viņš to nezina. Viņš saprot, grūtāk ir runāt un, protams, pareizi rakstīt.”

Reģistrēties valsts valodas pārbaudei VISC iespējams līdz 24. martam. Savukārt pārbaudes plānotas no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam. Tās notiks Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Patlaban cilvēki lielākoties vēlas iegūt A2 valodas līmeni. VISC vadītāja Liene Voroņeko norāda: “Man nav šaubu par kapacitātes jautājumiem, bet es ļoti mudinu neatlikt uz pēdējo dienu reģistrāciju un neatlikt arī eskaminācijas procesu, ja ir tāda saistība.”

Lai process noritētu raiti, VISC ir papildus piesaistījis 24 ekspertus, kuri vadīs eksmainācijas procesu. Piesaistīti arī latviešu valodas filologi gan darbu vērtēšanai, gan arī eksāmena satura izstrādei. Ja cilvēkam eksāmenu neizdosies nokārtot ar pirmo reizi, viņš atkārtoti to varēs kārtot pēc mēneša.