Saldus novada domes lēmums, ka grausta stāvoklī esošā kultūras nama ēkas vietā būs Iekšlietu ministrijas katastrofu pārvaldības centrs, izraisījis rezonansi sabiedrībā. Iedzīvotāji atbildīgajām amatpersonām pārmet nepārdomātu un sasteigtu rīcību, savukārt pašvaldībā norāda, ka vairs nebija cerību kultūras namu atjaunot esošajā vietā.

Divu ēku liktenis Saldū izraisījis plašāku rezonansi. Viens ir vecais ugunsdzēsēju depo, kuru avārijas stāvokļa dēļ Iekšlietu ministrija vēlējās nojaukt. Otra - Saldus kultūras centra ēka, kura neapdzīvota ir jau deviņus gadus. Vairāki Saldus iedzīvotāji laikrakstā “Saldus Zeme” vērsās ar atklātu vēstuli, galvenokārt atbildīgajām apmatpersonām pārmetot sasteigtību un sabiedrības neinformēšanu par iecerēm. Tikai pēdējā brīdī no nojaukšanas izdevies paglābt vēsturisko torni.

Kā norāda saldeniece, arhitekte Līga Muižarāja: “Pilnīgi nejauši izlasījām, ka avīzē kaut kur bija rakstīts, paredzēts nojaukt ēku ar kadastra numuru Un tiešām neticējām, ka tiešām šo vēsturisko, skaisto ēku, kas ātri, klusi tika pieņemts, gandrīz vai tūlīt jauks nost.”

Savukārt 1967. gadā atklātā Saldus kultūras centra aktīvais mūžs noslēdzās pēc 47 gadiem. Ēka bija tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka to slēdza. Kopš tā brīža pagājuši deviņi gadi. Lai arī katrā sasaukumā deputāti solījuši saldeniekiem, ka kultūras nams būs, šī gada budžetā tika paredzēti 150 000 eiro ēkas nojaukšanai. Izstrādātajiem pārbūves projektiem tā arī neizdevās rast finansējumu, nu jau ap 10 miljoniem eiro, jo valsts aizņemties šādiem projektiem neparedz.

Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP) uzsver: “Ļaujiet pašvaldībai pašai izvēlēties lietas, kurām aizņemties. Aizņemties naudu, nevis piešķirt kā valsts atbalstu, bet aizņemties.”

Iekšlietu ministrija vairākās Latvijas pašvaldībās plānojusi būvēt katastrofu pārvaldības centrus, kuros zem viena jumta būtu vairāki dienesti, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, Valsts policija, ugunsdzēsība. Saldus ir viena no vietām, kur tāds paredzēts.

Iiekšlietu ministra padomnieks Andrejs Vaivars stāsta, ka šis ir Eiropas Savienības atbalsts, un tas ir atveseļošanās instruments ar saviem nosacījumiem, kas cita starpā paredz klimata neitralitāti. Respektīvi, ja tiek būvēta jauna ēka, tad tieši tādā pašā platībā kāda cita ēka ir jānojauc.

Tā kā ugunsdzēsēju depo, kur sākotnēji bija plānots centrs, nojaukt nedrīkstēja, tad sarunās ar pašvaldību, izskatot vairākas versijas, izlemts, ka tas varētu atrasties kultūras nama vietā. Maija sākumā ārkārtas domes sēdē deputāti lēma šo īpašumu nodot Iekšlietu ministrijai, bet no ministrijas pārņemt vēsturisko Ugunsdzēsēju depo, tā konservācijā ieguldot 150 000 eiro, kas bija plānoti kultūras nama nojaukšanai.

Saldeniece, arhitekte Gundega Broka teic, ka neredz šeit izvērtētu situāciju: “Manuprāt, tas ir ļoti sasteigts lēmums. Tas ļoti nesaderīgi, disonansē ar to, kas tur ir, jo tas dzīvojamais kvartāls un kultūras nams, tas viss savās vietās, tas jau bija izlīdzsvarots, labs teritorijas plānojums.”

Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP) saka – jārīkojas bija ātri, lai nepalaistu garām teju 15 miljonu eiro lielas investīcijas. Pēc Zusta paustā: “Ja šobrīd neielecam šinī vilcienā, tad, mums ar ministru bija saruna par to, ka mēs tad varētu būt otrā vai trešajā kārtā, kurā tur 20 pēdējā gadā par valsts budžeta līdzekļiem, tad es teicu, tālāk varam nerunāt.”

Vai Saldū ir izredzes, ka būs arī kultūras nams? Kā potenciālā tā vieta šobrīd tiek izskatīta administrācijas ēka Avotu ielā, to rekonstruējot.