“Kas dabīgs, nav kaitīgs” ir aplams priekšstats – tā par sāls daudzumu, ko ik gadu kaisa uz ceļiem un ietvēm, stāsta vides pētniece Jana Simanovska.

Vides eksperte Jana Simonovska atzīst: “Ja mēs sāli ļoti daudz lietojam, tas vidē nonāk ļoti lielās koncentrācijās, un tad jau tas ir kaitīgs.” Viņa stāsta, ka to pētījusi ir Gunta Čekstere. Secināts, ka Rīgas liepas cieš no pārmērīga sāls daudzuma.

Sāls daudzums kaitē arī meža zvēriem un mājdzīvniekiem, bojā apavus, mašīnu virsbūves un namu apmetumus. Jana Simanovska bilst, ka, ja tiek kaisītas smiltis, tās piedalās pie putekļu piesārņojuma, par ko Rīga saņēmusi aizrādījumus no Eiropas komisijas.

Viegli pieejams, lēts un efektīvs – sāls kā kaisāmais materiāls. Jana Simanovska atzīst – pilnībā ierobežot sāls daudzumu nav iespējams, jo tā esot autoceļu uzturēšana, kā arī nedrīkst pieļaut, ka cilvēki slīd, krīt un lauž kaulus. Viņa arī aicina: “Tur, kur mums ļoti, ļoti nepieciešami pretslīdes līdzekļi, tomēr skatīties uz alternatīvam. Un alternatīvas ir ļoti daudz.”

Granīta šķembas, kuras lieto ziemeļvalstīs, citviet pat kafijas biezumi. Esot pat izpētīts, ka efektīvs ir glicerīna šķīdums ar nelielu daudzumu sāls piejaukuma. Protams, citi risinājumi izmaksā dārgāk – kalcija hlorīds pat 10 reizes vairāk. 

ReTV aptaujātās pašvaldības Vidzemē atzīst – sāls izmantošana lielas problēmas nesagādā un tiek kaisīts samērīgos daudzumos.

Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Inese Kokenberga stāsta, ka esot svarīgi ne tikai nokrišņi un gaisa temperatūras, bet arī ielas segums. Tad tiek pieņemts lēmums par konkrētā kaisāmā materiāla lietošanu. “Mēs esam centušies līdz minimumam samazināt šo sāls patēriņu. Mašīnas ir aprīkotas ar dozatoriem,” tiek atzīts.

Inese Kokenberga vēl piebilst, ka uz gājēju ietvēm izmantots sāls un smilts maisījums, kur sāls proporcija ir neliela.

Kaisāmā materiāla izmantošana ir atkarīga arī no noslodzes uz ceļa. Piemēram, Valmierā ielas sadalītas vairākās klasēs, un katrai no tām ir atšķirīga pieeja, kā tās kopt un uzturēt. Arī ceļu apsaimniekotāji SIA “Valmieras Namsaimnieks” atzīst – sāls Latvijas apstākļiem ir piemērotākais.

SIA “Valmieras Namsaimnieks” Jānis Teteris pauž: “Šogad ir izmantots apmēram 200 tonnas sāls, kas ir gan ietvju kaisīšanā, gan ceļu kaisīšanā. Bet, nu, kopējais apjoms ir kādas 750 tonnas, un tas apjoms aptuveni, lai nokaisītu ielas, pietiek 2500 kilometriem.”

Balansējot starp ieguvumiem un zaudējumiem, drošību uz ceļa un videi draudzīgākiem risinājumiem, pašvaldības priekšroku dod sālim. Tikmēr vides pētniece mierina – reģionos mazākas satiksmes dēļ sāls uz ceļiem netiek pārdozēts.