Samazinās lauku saimniecību skaits, bet tās kļūst lielākas un apsaimnieko vairāk zemju

Latvijas laukos aizvadītajā desmitgadē ievērojami samazinājies lauku saimniecību skaits, tajā pat laikā pašas saimniecības kļūst lielākas un apsaimnieko vairāk zemju. Šis ir galvenais secinājums pēc veiktās lauksaimniecības skaitīšanas, kas Latvijā notiek reizi desmit gados.

Latvijā saimnieko 69 tūkstoši lauku saimniecības, kas kopā apsaimnieko gandrīz divus miljonus hektāru zemes. Tā ir teju viena trešā daļa no visas Latvijas teritorijas. Salīdzinājumā ar laiku pirms desmit gadiem - saimniecību skaits laukos ir samazinājies par 17%, bet apsaimniekoto zemju platības pieaugušas par 9%.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Gūtmanis: “Mums ir jākonkurē globālajā tirgū, pasaules tirgū, Eiropas tirgū. Tikai lielas saimniecības spēj to konkurenci izturēt, tāpēc tas ir neizbēgami,” saka Guntis Gūtmanis.

Salīdzinājumā ar laiku pirms 100 gadiem Latvijā lauksaimniecības zemes platība ir samazinājusies pat par 45%. Dati liecina, ka lielākās lauku saimniecības atrodas Zemgales reģionā. Pēdējos gados strauji ir augusi graudkopības nozare. Visstraujāko pieaugumu piedzīvo tieši kviešu sējumi, kuri aizņem jau teju 500 tūkstošus hektārus zemes. Tikmēr pārējo kultūraugu platības Latvijas laukos samazinās. “Rudzi par 79%, mieži par 32%, auzas par 54%, kartupeļi par 63%. Linus, ja kādreiz bijām lielvalsts, tagad neaudzējam vispār,” skaidro Anita Raubena, Centrālās statistikas pārvaldes pārstāve.

Pēdējos gados lauku saimniecībās samazinās arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits. Tas rada bažas lauksaimniecības organizāciju vidū - vai nākotnē neveidosies problēmas ar pārtikas daudzveidību un nodrošināšanu Latvijā, piemēram, vai pietiks piena. “Mēs pienu saražojam vairāk, nekā tas mums ir nepieciešams, bet ir jāskatās līdzi. Mēs šobrīd spējam sevi pabarot, bet jāskatās ir ilgtermiņā. To proporciju nedrīkst izjaukt,” skaidro Guntis Gūtmanis.

Lauku saimniecības pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi. Vairāk nekā 90% saimniecību vada to īpašnieki. 86% nodarbināto ir saimniecības īpašnieku ģimenes locekļi. Lauku saimniecības galvenokārt vada cilvēki, kuri jau pārsnieguši 50 gadu vecumu, teju puse savā īpašumā saimnieko ilgāk par 20 gadiem. Zemnieku saeimas pārstāve Iveta Grudovska gan norāda, ka pamazām jaunā paaudze pārņem lauku saimniecības. “Pamatā tas varētu notikt tikai uz esošo saimniecību pārņemšanu, aizvietojot savus nokalpojušos senjorus ar svaigām vēsmām un zināšanām. Mums tomēr katrs kvadrātmetrs, baidos teikt, ir jau sadalīts. Cīņa par katru ir ārkārtīgi liela. Diez vai tā vispār ir nepieciešama.”

Lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notiek reizi desmit gados, un iegūtie dati ir nozīmīga informācija, plānojot lauksaimniecības politiku turpmākajā desmitgadē. 


Foto Freepik