Samazinot algoto pagaidu darba vietu skaitu, cieš pašvaldības

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) visā Latvijā samazina algoto pagaidu sabiedrisko darba vietu skaitu. Visvairāk darba vietu tiek saglabāts Latgalē, savukārt citviet valstī samazinājums ir līdz pat 85 procentiem. Tas negatīvi ietekmē pašvaldības, kam tagad pietrūkst valsts programmas nodrošināto darba roku.

 Algotus pagaidu sabiedriskos darbus veic tie, kuri ilgstoši ir bez darba un nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Programmas dalībnieki pašvaldībām palīdz teritorijas uzkopšanas un citos līdzīgos darbos. Jēkabpils novadam šogad piešķirtas 24 darba vietas. “Ja mēs pilsētā esam nodarbinājuši pēdējos gados 30 cilvēkus mēnesī, tad no tiem 30 iedalīja tikai 12, un otra daļa – 12 – palika pagastiem. Ir grūti, jāmeklē citi varianti, jo darba mums ir daudz,” saka Iveta Vārna, Jēkabpils novada domes Komunālās saimniecības vadītāja.

Pašvaldībām algoto pagaidu darbu veicēji ir izdevīgs darbaspēks, jo atalgojumu viņiem maksā valsts. Programmu pozitīvi vērtē arī paši bezdarbnieki, jo tā ir iespēja vismaz četrus mēnešus gadā strādāt atalgotu darbu. “Es esmu priecīga. Kaut tāds darbs, bet tomēr ir darbs. Gribētos vairāk pastrādāt, bet pēc tam būs sociālais pabalsts,” saka Olga, algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicēja.

Ievērojams darba vietu skaita samazinājums ir arī Aizkraukles novada pašvaldībā – no pieteiktajām 56 darba vietām apstiprinātas tikai 16. “Šobrīd novada teritorijā nepietiek pat viena cilvēka uz vienu pagastu. Mums ir vairāki pagasti, kas palikuši bez šiem darbiniekiem. Viņi bija ļoti liels atspaids tās pašas ziemas periodā uz sniega tīrīšanas darbiem. Cilvēku fiziski uz šo vietu nevar ņemt, jo tādas vakances amatu katalogā mums nebija, līdz ar to mums arī vietā nemaz nav, ko paņemt,” stāsta Laura Mikulova, aktīvā nodarbinātības pasākuma “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” darba koordinatore Aizkraukles novadā.

Līvānu novadā pērn pagaidu darba iespēja tika nodrošināta 70 ilgstošajiem bezdarbniekiem, bet šogad tāda ir 42 cilvēkiem, tostarp Inai, kura strādā Līvānu bērnudārzā. “Es strādāju jau mēnesi. Esmu ļoti pateicīga par šo iespēju. Pienākumi: grīdas uzkopšana, putekļu slaucīšana, puķu aplaistīšana. Labprāt būtu pateicīga, ka varētu ilgāk pastrādāt, ne tikai tos četrus mēnešus.”

Algoto pagaidu sabiedrisko darba vietu skaits tiek samazināts, jo ir zaudēts Eiropas fondu atbalsts, kas tika izmantots pagājušajā gadā. Samazinājums pašvaldībās ir atšķirīgs. “Kritēriji tika noteikti, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju šo darba vietu sadalē starp pašvaldībām – ilgstošo bezdarbnieku skaits un brīvo darba vietu skaita pieejamība,” norāda Svetlana Kačane, NVA Jēkabpils filiāles vadītāja.

Teritorijās, kur ir lielāks vakanču skaits un mazāks skaits ilgstošo bezdarbnieku, algoto pagaidu darba vietu skaita samazinājums ir būtiskāks. Savukārt Latgalē, kur ir visaugstākais bezdarba līmenis, tiek nodrošināts visvairāk darba vietu – tie ir 60 procenti no visām pagaidu darba vietām.


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik