Sarunas pirms pedagogu streika pagaidām bez rezultātiem

Otrdien notika Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas pirmā Izlīgšanas komisijas sēde. Arodbiedrības viedoklis - sarunas neko neesot devušas, tikai vēl vairāk nostiprinot ideju par streika nepieciešamību. Par Izlīgšanas komisijas darbību, pedagogu situāciju un arodbiedrības prasībām izvaicāju LIZDA vadītāju Ingu Vanagu

 

Tikāties ar ministriju pirmajā Izlīgšanas komisijas sanāksmē, kādi ir galvenie secinājumi?

Ministre nepiedāvāja nekādus kompromisus attiecībā uz zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, neraugoties uz to, ka norādījām, - tā nav jauna politiskā iniciatīva, tā ir izglītības likuma norma. Ministre nepiedāvāja redzējumu par finansēm, kur varētu meklēt kādus kompromisus. Šobrīd veidojas situācija, ka valdība, kuru likumu gribēs, to pildīs, aizbildinoties ar budžeta likumu. 

 

 

Kādus kompromisus mēģinājāt panākt?  

Šīs valdības pilnvaru laikā tika uzsākta jaunā, kompetencēs balstītā satura īstenošana, un darba slodze nav sabalansēta. Nav pietiekami mācību līdzekļu, arī iekļaujošā izglītība ir vairāk veicināta, taču arī tur nav darba slodzē šis laiks pietiekams, lai tiešām varētu ar bērniem strādāt, ar skolēniem un studentiem tā, kā to paredz standarti, vadlīnijas un šis saturs. Ministre piedāvāja nosacītus kompromisa risinājumus. Skolu skolotājiem šo slodzi trīs gadu laikā sabalansēt, bet ar atrunu, ka tas nav kā obligāts noteikums, bet ar ieteikuma raksturu. Tā kā būtībā, zinot vakanču skaitu, nekas radikāli visticamāk nemainīsies. Pirmsskolas pedagogiem jā, viņiem piedāvā šo slodzi arī sabalansēt, kas ir stundu apmērā, tas atbilst LIZDA prasībām, taču arī norāda, ka ir jābūt vēl arī sarunām ar pašvaldībām. Tad rodas jautājums, kā ministre sagatavojās šīm sarunām, saprotot, ka ir vajadzīgs vēl arī citu institūciju viedoklis. Ministrei arī nebija nekāda finansiāla ietvara, kura ietvaros tad varētu meklēt kompromisus. 

 

Vai bez ministrijas vēl arī skolēnu vecāki ir jāpārliecina par šo reformu nepieciešamību? 

Turpināsim arī uzsāktos lēmumus par streika procedūras tālāku virzību, bet ļoti ceram, ka arī vecāki sapratīs, ka tā nedrīkst turpināties, ka skolotājs, lai nodrošinātu mācību procesu, viņš ir arī vecāks un viņš savam bērnam nozog to laiku, lai varētu sniegt labāku izglītību, konsultāciju, palīdzību, padomu, mācību līdzekli tā vecāka bērnam, kurš nav pedagogs. 

Mēs redzam, ka vecāku viedoklis polarizējas. Ir atbalstoši, ir tādi, kuri saprot, ka streiks būs neērtība. Tas, ko mēs turpinām skaidrot, ka streiks rada neērtību, bet tas nav mūsu pašmērķis. Mēs vēlamies šādā veidā pievērst arī pārejās sabiedrības un īpaši vecāku uzmanību, ka nevar samierināties ar to, ka viņu bērnu pedagogi grauj savu veselību un no tā cieš izglītības kvalitāte un tad ir tajā tekošā mācību gada ietvarā neapmierinātība, ka nav laicīgi atbildēts uz kādu zvanu vai e-pastu, nav laicīgi kaut kas izlabots, nav pietiekami labs mācību līdzeklis, nav konsultācijas, nav sanāksmes, ekskursijas - tas viss rezultējās, jo skolotājam ir tik daudz pienākumu papildus vēl šīm kontaktstundām, kurās viņš fiziski to darbu nevar izdarīt, ja vien viņš šo laiku nenozog savai privātai dzīvei, savai ģimenei, sev un tas nebūtu pieļaujams. 

 

 

Arodbiedrība ar ministriju šodien tikās Izlīgšanas komisijas ietvaros - kādas ir tās funkcijas?

Ir pārstāvji no ministrijas puses, ir pārstāvji no arodbiedrības puses, kuri tur tiekas. Mums ir paredzēts darbs līdz 7. septembrim un - ja nerodam šos kompromisus - 12. datumā iesniedzam pieteikumu par streiku. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem 19. septembrī tiek uzsākts streiks. Diemžēl šodienas sarunas ir solis tuvāk streikam, jo ministrei nebija nekādas informācijas, nekādas iespējas piedāvāt risinājumus, kas būtu labvēlīgāki mūsu prasību izpildei. 

Mēs vienojāmies, ka nākamajā tikšanās reizē pārrunāsim to, kāds ir ministres redzējums par citu pedagogu darba slodzes sabalansēšanu. Palika neizrunāts jautājums par profesionālās izglītības, par profesionālās ievirzes - sporta, mūzikas, mākslas, dejas - pedagogu un arī augstskolu pedagogiem, arī te mums jāuzklausa, kāds ir ministres priekšlikums un ministre apņēmās pārrunāt šos jautājumus ar finanšu ministru un nākamnedēļ mūs informēt. 

 

 

Uzziņai: 

LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības. Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām. Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

 

 

Foto: Paula Čurkste/LETA