Sasmakas muiža pakļauta bojāejai

Skopa vēsture par Sasmakas muižu – atklāj pilsētas Tūrisma un informācijas centra (TIC) darba organizatore Inguna Metuzāle. Lai gan pirmo reizi tā minēta 1582. gadā Piltenes bīskapijas nodevu sarakstos, tādu, kādu iespējams redzēt šodien, celta 1886. gadā. Jāpiebilst, šobrīd muiža ir privātīpašums, bet sliktās uzraudzības dēļ tā tiek izpostīta.

Valdemārpils TIC darba organizatore Inguna Metuzāle stāsta, ka muižai esot vaļā logi, izdauzīti stikli. Viņa uzskata, ka tā neesot šī brīža pērle, kā arī nepieciešams piesaistīt līdzekļus, lai to saglabātu. “Mūsu pilsēta noteikti būtu ļoti, ļoti priecīga, ja to varētu sakārtot, un tas būtu atkal viens jauks piesaistes objekts pilsētai.”

Lai situāciju uzlabotu, pašvaldība neko nevar izdarīt – īpašniekam uzlikti neskaitāmi sodi, kurus nomaksā, taču nekas nemainās. Ēkas stāvoklis katru dienu kļūst aizvien sliktāks. Īpaši sāpīgi uz to noskatīties tiem valdemārpilniekiem, kuri piedzīvojuši laiku, kad muiža kalpojusi kā skola. Tas bijis no 1947. - 1980. gadam.

Privātīpašumā atrodas arī Elku liepa, kas ir dižākā liepa Baltijā, viena no tūristu apmeklētākajām vietām Valdemārpilī. Par to brīvprātīgi rūpējas vietējie iedzīvotāji, lai gan lielus labiekārtošanas darbus šeit veikt nedrīkst. Ne tikai muiža tiek izpostīta, bet pazūd vēstures liecības, kas atrodas teritorijā, piemēram, lielgabals.

Muiža nav Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ne kā arhitektūras piemineklis, ne kā vēsturiska notikuma vieta, par ko pārsteigti ir valdemārpilnieki. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP) stāsta, ka, lai objekts būtu kultūras piemineklis, kādam tas jāpiesaka.

Elvita Ruka, NKMP Sabiedrisko attiecību speciāliste: “Latvijā šobrīd ir vairāk kā 8000 kultūras pieminekļu, jebkura jauna iekļaušana ir process. Kādam tas ir jāierosina. Ar priekšlikumu var vērsties pilnīgi jebkurš, jebkurš, kuram šis ēkas liktenis ir svarīgs.”

Šobrīd muižai meklē jaunu saimnieku un vietējie iedzīvotāji ļoti cer, ka tas būs kāds, kurš spēs par muižu rūpēties.