Satiksmes ministrija sadarbībā ar pašvaldībām, tostarp ar Jūrmalas pilsētu, turpina īstenot zaļo satiksmes reformu, kuras mērķis ir izveidot ilgtspējīgu - uz iedzīvotāju vajadzībām balstītu sabiedrisko transportu. Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums Latvijā tiek izlietots multimodāla sabiedriskā transporta tīkla, videi draudzīga sabiedriskā transporta un velo infrastruktūras attīstībai. Lai šo projektu īstenošanas rezultātā izveidotā infrastruktūra sniegtu maksimālu efektu, nepieciešama iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņa, kas veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu.
Jūrmalas pašvaldība ik gadu iegulda līdzekļus veloceliņu atjaunošanā un velo infrastruktūras attīstībā, lai uzlabotu videi draudzīgas pārvietošanās iespējas. Pēdējo četru gadu laikā ir izbūvēti veloceliņi kopumā četru kilometru garumā. Šogad Jūrmalā ierīkotas 69 jaunas velonovietnes 520 velosipēdiem, no tām 46 atrodas pie izglītības iestādēm un 18 pludmales izejās uz jūru. Velotīkla sakārtošana visā pilsētā tiek veikta pakāpeniski, atbilstoši tematiskajā plānojumā “Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija” iekļautajiem risinājumiem. Veloinfrastruktūras attīstība tiek plānota tā, lai tuvāko gadu laikā jūrmalnieki un pilsētas viesi ar velosipēdu varētu ērti izbraukt cauri visai pilsētai. Pašvaldība turpinās veloceliņu remontu, izbūvēs jaunus veloceliņus, kā arī izstrādās projektus to izbūvei.
Velobraucēju ceļu uzlabošanai šogad sākta veloceliņa Jūrmala–Babīte posma atjaunošana. Piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu, nākamā gada pavasarī tiek plānots uzsākt gājēju un velosipēdu ceļa pārbūvi posmā no Ķemeru kultūrvēsturiskā parka līdz Jaunķemeru pludmalei gandrīz piecu kilometru garumā.
Papildus, apjomīgus pilsētas veloinfrastruktūras pilnveides projektus Jūrmalas pilsēta plāno īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas fondu plānā Latvijai 2021.-2026. noteiktās Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas programmas ietvaros, veidojot maģistrālo veloinfrastruktūras savienojumu starp Mārupes novada un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību administratīvajām teritorijām.
Tāpat videi draudzīgas pārvietošanās iespējas papildina ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumam iegādātie sešpadsmit videi draudzīgie autobusi.
Jūrmalas iedzīvotāji un pilsētas viesi ar jauniem un videi draudzīgiem autobusiem pārvietojas kopš 2018. gada februāra. Pateicoties mūsdienu standartiem atbilstīgam sabiedriskajam transportam arī degvielas patēriņš uz simts pārvadātajiem pasažieriem 2019. gadā bija uz pusi mazāks kā 2017.gadā. Savukārt CO2 izmešu daudzums pēc projekta ieviešanas samazinājās par 13 procentiem. Tas ir būtisks aspekts pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā ne tikai pasažieriem, kuri izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus, bet arī pilsētas viesiem.
Kūrortpilsētai Jūrmalai vides un gaisa kvalitāte ir īpaši svarīga, jo dabas vērtības un svaigais gaiss ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kura dēļ daudzi jūrmalnieki šo pilsētu izvēlējušies saukt par savām mājām. Jūrmalas zeltaino smilšu pludmale, kāpas, priežu sila gaiss un pašas pilsētas burvība katru gadu uz šejieni vilina neskaitāmus tūristus. Tādēļ videi draudzīgāka pilsētas sabiedriskā transporta ieviešana ir likumsakarīgs solis augstās vides tīrības uzturēšanai un Jūrmalas kā kūrortpilsētas tālākai attīstībai.
