Latviešu valoda jau vēsturiski bijusi pakļauta lielo valstu valodu ietekmei. Papildus ikdienā ienākošajiem svešvārdiem, pandēmija arī darījusi savu.

Valodniece un Rīgas Stradiņa universitātes docente Dite Liepa saka: “Pandēmija noteikti ir ietekmējusi latviešu valodas lietojumu, kaut vai, galvenokārt, ir tieši svešvārdu lietojums. Pēkšņi mums ir parādījušies ne tikai kā jauni, bet kļuvuši aktuāli ir tādi vārdi, kurus mēs iepriekš nemaz neesam tik bieži lietojuši. Nu, kaut vai šī pati “pandēmija”, “vakcīnas”, “informācija” un “dezinformācija”.”

Latviešu valodas skolotāja Inta savā arodā strādā vairāk nekā 30 gadus un, salīdzinot ar citiem gadiem, darbā ar skolēniem neredz, ka pandēmija kā īpaši būtu ietekmējusi dzimtās valodas lietojumu.

Valmieras 5. Vidusskolas skolotāja Inta Kurvīte pauž: “Man ir jāteic, ka savās stundās es to ļoti nesaskatu. Iespējams, tas ir tādēļ, ka es mācu, lūk, šo latviešu valodu un literatūru, un skolēni, ar mani runājot, cenšas, patiešām cenšas lietot šo latviešu valodu, cik vien var kvalitatīvi. Viņu rakstu darbi ir kvalitatīvi. Tā kā savās tiešsaistes stundās, savā darbā šī brīža kontekstā es to tā neapgalvotu, ka pandēmija būtu ietekmējusi valodu.”

Tādi svešvārdi kā, piemēram, dizains, šovs un partneri, mūsu valodas ikdienas lietojumā iekļaujas ļoti organiski un lielus draudus valodai nenodara, tā uzskata Inta Kurvīte.

“Tas, ka valodā ienāk tie saucamie anglicismi, tā ir normāla parādība, jo, kas tad ir anglicismi? Tie ir vārdi, kas ir aizgūti, konkrētāk, šinī gadījumā no angļu valodas, un kuri organiski iekļaujas latviešu valodā jau vairākus gadu desmitus,” skaidro Inta Kurvīte.

Skolotāju vidū rodas bažas par citu valstu valodas vārdu pilnīgu integrāciju latviešu valodā. Nevis par anglicismiem, bet angļu valodas vārdiem un izteicieniem, kas raksturojami kā žargons.

Kā pedagogam, tā arī ģimenei ir ietekme - kādas valodas un kādā vecumā tās izvēlas mācīt savam bērnam.

“Ja, piemēram, vecāki ir par mērķi izvirzījuši savam bērnam mācīt arī svešvalodu dzimtās valodas apguves laikā, teiksim, sākot jau no 3 vai 4 gadiem, no vienas puses tas ir brīnišķīgi un apsveicami, bet tad noteikti ir jābūt ārkārtīgi gudriem vecākiem, kā nodalīt, lai netiktu jaukts kopā vienā teikumā šis valodu kokteilis,” pauž latviešu valodas skolotāja.

Valodniece Dite Liepa skaidro, ka iemesli, kāpēc latviešu valodā ienāk svešvārdi, ir dažādi, bet visbiežāk - objektīvi. “Ir ļoti daudz vārdu, kur šī latviskā aizstājēja nav, un tad parasti arī anglicisms ienāk, tas nostiprinās, pēc tam jau ir grūti kaut ko mainīt. Mēs nevaram dzīvot izolēti no apkārtējās pasaules, kur tieši šie anglicismi ir dominējošie, un tāpēc tie tik strauji ienāk.”

Valodu nosaukt par dzīvu var tikai tad, kad tā mainās - tajā rodas jauni vārdi vai pazūd citi. Svarīgākais pēc ekspertu domām ir saglabāt tās pamatu, ikdienas skanējumu, ritmu, valodas bagātību.