Dailes teātra aktrise Olga Dreģe ir latviešu teātra un kino leģenda. Māksliniece arī savos 85 gados ir pilna enerģijas, prieka un gatava dalīties ar saviem stāstiem, atmiņām. "Laiks skrien nežēlīgi. Manī arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka atmiņas ir jāatstāj katram personiski, aiz sevis jālikvidē... jo dzīves nogalē skrien no tā kalna tik paātrinātā tempā, ka man gribot negribot ir jādomā, kura būs mana pēdējā minūte šaisaulē."

Olgas mamma bijusi un likusies dabiski vieda, kas arī tajos laikos likās tik neticami. Viņai izdevās pārliecināt savus bērnus, ka ķibeles nav nelaimes, ka ir ļoti daudz prieka, ka “jums ir ļoti daudz talantu, jums ir ļoti daudz dotumu, tu daudz ko ļoti protat, tev ir skaists rokraksts, tu skaisti māki adīt, tu skaisti māki tamborēt", tikai un vienīgi bērnos izceļot labās īpašības, kaut brīžiem no lieliem kašķiem ar brāļiem un māsām Olga, vecākā māsa, dažbrīd gribējusi iet prom no mājas. Vai gaidījusi, kad beidzot viņa tiks aizstāvēta vairāk kā brāļi un māsas.

Raidījumā "Manas bērnības atmiņas" Olga savu pirmo aktiermākslu izspēlēja ar brāli, kurš bija vēl ratiņos jāstumda, bet kādā dienā viņš esot pamatīgi iekodis viņai vēderā. "Un tur jau parādījās manas aktieriskās dotības! Es ārkārtīgi raudāju un teicu: "Sauc tēti, lai viņš redz, kā es nomirstu un ko tu ar mani esi izdarījis!" Un atskrēja tētiņš no lauka ar grožiem, un es dabūju pamatīgu pērienu ar grožiem pa muguru. Tāpēc, ka es biju vecāka, man bija jāprot noregulēt šī situācija." Neskatoties uz šādu attieksmi, viņas tētis bijis ļoti talantīgs. Darināja visu ko: sākot no grabeklīšiem, galdiem, slēpēm, mucām, karotēm, brāļa šūpulim, līdz pat klarnetes mēlītei. Olga atceras: "Bērnībā pārdzīvoju par sliekām, kas uz pusēm pārartas. Domāju, kā viņas salipināt kopā, lai varētu turpināt dzīvot."

Viņa nevarēja saprast, kādēļ jādodas uz skolu. "Un es domāju, kāpēc man vispār jāiet uz skolu, jo man likās, ka es ar mammas gudrībām jau esmu beigusi veselu augstskolu. Kāpēc man tur jāiet starp svešiem sēdēt?"

Neskaitot svešos sev apkārt skolas laikā, Olgai, lai citi to neredzētu, nācās ļoti agri iet uz skolu, jo viņai nebija vēl mētelis, kā arī bikses bija par mazu. Kara laikā ģimenei bēgļu gaitās sadega viss: iedzīve, drēbes, pulksteņi, segas, tautastērpi, dzijas... Viss bija jāsāk no sākuma. Olga sevi skolas gados raksturo kā stingru, jo ļoti patika kaitināt puišus, un ļoti koķetu meiteni. 

Olga tagad aktīvi spēlē savu jubilejas koncertuzvedumu "No rīta gaisa" un nezaudē modrību ikdienas gaitās. 

Foto: Ieva Leiniša/LETA