Jūrmalnieki satraukušies, ka tuvākajos gados pilsētā varētu krietni sarukt mežu platības. Jaunajā teritorijas plānojumā paredzēts divdesmit hektārus meža teritorijas atdot savrupmāju apbūvei. Pašvaldībā skaidro, ka iemesls šādām pārmaiņām esot nepieciešamība palielināt iedzīvotāju skaitu pilsētā.
Pumpuros netālu no autobusa pieturas “Raiņa priedes” atrodas māja, kurā kādreiz dzīvojuši Rainis un Aspazija, bet ielas otrā pusē mežs, kas bijusi viņu iemīļota pastaigu vieta. Jūrmalas pilsētas jaunā Teritorijas plānojuma trešajā redakcijā gan tas kļuvis par vienu no astoņiem meža nogabaliem, kurus plānots atdot privātmāju apbūvei. “Tā ir noziedzīga rīcība. Es citādi to nevaru nosaukt. Ķerties klāt pie dabas resursiem, Jūrmalas unikālumu izpostīt, kur priežu un jūras gaiss mijiedarbojas, kur zinātnieki un ārsti ir atklājuši tā unikālo sastāvu, tāpēc ir izveidojies kūrorts,” saka Andris Veiss, jūrmalnieks.
Īpaši sašutis kungs ir par Pumpuros esošā meža atdošanu apbūvei. Gan tāpēc, ka sekot Raiņa un Aspazijas pēdām vasarās braucot arī tūristi, gan tāpēc, ka tikšot izjaukta meliorācijas sistēma. “Infrastruktūra prasa savas nodevas, no tā mēs nekur neizbēgsim, bet - apbūvei postīt mežu... Es nesaprotu to cilvēku dūšu tā ķerties klāt.”
Neizpratnē par to, ka, ignorējot iedzīvotāju vēlmes, apbūvei tiek nodoti divdesmit hektāri meža ir arī Jūrmalas aizsardzības biedrība. Ar biedrības pārstāvi ReTV tiekas Stirnuraga nogabalā, Lielupē . Pēc dabas datiem, tas esot mežainā kāpa. “Es vēl saprastu, ja būtu te kāda skola, kādas vajadzības, bet tikai tāpēc, lai iegūtu kaut kādu naudu - mēs par to naudu neko nenopirksim. Trukšņa kungs teica, ka mums vajag iedzīvotājus un visām ielas malām jābūt apbūvētām. Tas ir citāts no domes sēdes, tad - kāda tā pilsēta būs?” saka Uldis Kronblūms, Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis, Jūrmalas domes deputāts.
Pašvaldībā skaidro, ka jau pašreiz spēkā esošajā teritorijas plānojumā savrupmāju apbūvei paredzēts vienlaidus meža masīvs Valteros. Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus un infrastruktūras neesamību, jaunajā plānojumā teritorija sadalīta. Tomēr atkāpties no apbūves zonas uz mežu rēķina pavisam gan nevarot. Jūrmalas Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājas p.i. Vita Zvejniece: “Jūrmalas pilsētas stratēģiskais mērķis ir 65 000 iedzīvotāju. Šobrīd mēs esam 57 000, Jūrmalai ir nepieciešami jauni iedzīvotāji, kuri lieto publisko infrastruktūru.”
Vita Zvejniece skaidro, ka divdesmit hektāri meža nepārvērtīšoties kailcirtē. Apbūves blīvums esot paredzēts tikai divpadsmit procenti. Savukārt biotopu izvērtēšana esot nepieciešama tikai detālplānojumā. “Tas, ko es zinu, ka šī teritorija pilsētas attīstības stratēģijā ir iezīmēta kā zaļā teritorija, un teritorijas plāns principā nevarētu būt pretrunā,” pauž Uldis Kronblūms, Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes loceklis, Jūrmalas domes deputāts.
Teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana beidzas piecpadsmitajā februārī, pēc kuras darba grupa izskatīšot iesniegtos priekšlikumus, kam sekos deputātu balsojums. Tad arī kļūs skaidrs, vai iedzīvotāju ievēlētie pārstāvji nākamajai jūrmalnieku paaudzei vēlēsies atstāt mežu vai arī apbūvētu teritoriju.
#SIF_NVZ2022
