Savvaļā lakšus vākt aizliegts; DAP pastiprināti pārbaudīs to pārdošanas likumību

Pavasarī Latvijas mežos atkal zaļo lakši. Savvaļā tie ir reti sastopami un iekļauti īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tāpēc tos plūkt, griezt vai izrakt ir aizliegts. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) līdz maija beigām veiks pastiprinātas pārbaudes, vai tos tirdziņos pārdod likumīgi, respektīvi, pašmāju dārzos audzētos.

Pēc lietus mežos pamazām plaukst savvaļas ķiploki jeb lakši. To garšas un arī vērtīgo uzturvielu dēļ daudzi ir iecienījuši pavasaros ar šiem zaļumiem papildināt savu ēdienkarti. Lakšu plūkšana brīvā dabā var beigties ar sodu līdz pat 700 eiro, juridiskām personām - pat 1400 eiro.

Savvaļā lakši aug mitros un ēnainos mežos, pārsvarā veidojot audzes upju ielejās. Latvijā šādu meža ķiplokiem piemērotu augšanas vietu ir ļoti maz, tāpēc DAP ik gadu līdz pat maija beigām regulāri apseko lakšu augšanas vietas. “Tā kā to vietu nav daudz, tāpēc arī ir šo reto un aizsargājamo sugu saraktā. Esam savā pārraudzībā esošajās vietās novērojuši cilvēku apmeklējumus šajā gadā. Cilvēki ir arī sastapti, paldies dievam, gan tikai dodoties iekšā lakšu audzē,” stāsta Kārlis Lapiņš, DAP pārstāvis.

Pierīgas reģionā šopavasar inspektoriem jau bijušas četras šādas tikšanās ar potenciālajiem lakšu tīkotājiem. Tās gan noslēgušās - izskaidrojot cilvēkam, kāpēc savvaļā šos augus nedrīkst iegūt. Pagaidām neviens nav sodīts par lakšu plūkšanu vai nelikumīgu tirgošanu. “Tie ir cilvēki, kas zina, kur aug. Zina, ka nedrīkst vākt, bet laikam pesto ir tik garšīgs, ka tomēr citu variantu nezina, aizbrauc uz to mežu,” saka Kārlis Lapiņš.

Cits variants, kā šos vitamīniem bagātos augus pavasaros droši iegūt, ir tos ieaudzēt savā mazdārziņā. Garšas un izskata ziņā tie neatšķiras no mežā augošajiem lakšiem, jo ir tā pati suga. Par to pārliecinājusies arī bioloģijas skolotāja no Valmieras Guna Taube. Meža ķiplokus savā dārziņā viņa audzē jau vismaz trīs gadus. Viss sācies ar vienu auga stādu, kurš iegādāts gadatirgū Igaunijā. “Pēc ziemas tas ir tāds vērtīgs papildinājums cilvēkiem. Es pārsvarā lietoju svaigā veidā, pievienoju sviestam, sagriežu uz maizītes. Citi gatavo pesto, saldē. Sasmalcina un pievieno kefīram.”

Lai lakšus un to stādus pārdotu tirgū, audzētājam nepieciešama pašvaldības vai stādaudzētāja izsniegta izziņa. Tāda ir zemnieku saimniecībai “Kalnābeles” no Sējas pagasta. Saimniecībā lakšus audzējot jau piecus gadus. Sīpolus stādīšanai iepērkot Vācijai, jo no sēklām izaudzēt neesot izdevies. “Lai vai kurā vietā ko teiktu, esam visas vietas izmēģinājuši gan no profesionāliem veikaliem, gan no tantiņām tirgū. Neaug no sēklām! Mežā tie sasējas, šie tā nesējas. Nav tā, ka pilns dārzs aiziet,” saka Linda Alhimoviča, z/s “Kalnābeles” saimniece.

Audzēšanai dārzā lakšus pavairojot rudenī, dalot sīpolus. Augi vislabāk jūtas ēnainā vietā, skābākā augsnē, jo saulē tiem nodeg lapas. Lietojot lakšus uzturā, tie palīdz samazināt asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs. Šiem augiem piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības. Dažādu salātu, zupu un citu ēdienu pagatavošanā var izmantot gan lapas, gan arī ziedus. 


Foto: Freepik