Ieviešot tā dēvēto “lokdaunu”, teju mēnesi būs slēgtas visas kultūrvietas, to vidū arī koncertzāles un kultūras nami. Kultūras dzīves vadītāji kā pilsētās, tā ciematos uzsver, ka pie pārmaiņām bagātā laika ir jau pieraduši, tomēr katra pasākuma atcelšana vai pārcelšana rada finansiālus zaudējumus, tāpat arī ietekmē emocionāli. Speciālisti ļoti cer, ka epidemioloģiskā situācija uzlabosies, darbu patiešām varēs atsākt jau pēc mēneša.
Jau šajā nedēļas nogalē Latgales vēstniecībā “GORS” bija jānotiek sestajam Starptautiskajam Ivetas Apkalnas lolotajam ērģeļu mūzikas festivālam “ORGANismi”. Ja kādreiz koncertzālē pasākumi bija teju ik dienu, tad pandēmijas apstākļos - krietni retāk un “zaļajā režīmā”. Kārtējām pārmaiņām ilgtermiņā gan ir būtiskas sekas. “Mēs esam gatavi. Jautājums, kad mums ļaus strādāt? Nu, tiešām atbildīgi, saprotot, ka cilvēki nevar būt apdraudēti. Bet kaut kā mums no šitā visa ir jāiet ārā, jo mēs nevaram domāt tikai par fizisko veselību, kas ir ļoti svarīga. Šobrīd veselības aprūpes sistēmā tiešām ir krahs, zinot, cik daudz Covid-19 pacientu ir reanimācijās un nodaļās. Tajā pašā laikā mums jādomā par to, kas notiek mūsu garīgajā attīstībā. Tās sekas gan vairs nebūs ārstējamas ne ar vienu Covid-19 poti,” skaidro Diāna Zirniņa, Latgales vēstniecības “GORS” vadītāja.
Kultūras norišu nenotikšana rada arī finansiālus zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, “GORĀ” tikai nupat bija izdevies beidzot izlīdzināt peļņas un zaudējumu aprēķinus. Par turpmāko nākotni grūti spriest. “Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, jāsaka, ka noteikti programmās būs atkal izņēmums “tikai ne pašvaldību kapitālsabiedrībām”, kas “GORS” gadījumā kā nacionālas nozīmes reģionāls centrs ir absolūti savādi. Trīs nedēļu, četru nedēļu dēļ mēs pagaidām brēku neceļam. Šobrīd mēs ceram uz Valsts kultūrkapitāla fonda projektu jeb programmu, kas paredz kompensēt naudu par atgrieztajām biļetēm. Ne 100, bet 80% apmērā,” pauž Diāna Zirniņa.
Ja pilsētās kultūrvietas salīdzinoši vairāk zaudē finanses, tad ciematos un mazākos novados kultūras dzīves apstāšanās rada arī emocionālas sekas. Šeit līdz šim organizēti attālināti pasākumi, foto akcijas, uzdevumi ģimenēm un izstādes logos, jo kultūras nams pilda arī nozīmīgu sociālo funkciju. “Ja mēs salīdzinām ar pilsētu, ar “GORU”, tad tur cilvēks, lai aizietu uz pasākumu, viņš apzināti nopērk biļeti. Sapucējies, aizej. Laukos tomēr tas ir mazliet citādāk, jo, kad uzstājas arī pašdarbības kolektīvi, tu atnāc paskatīties uz savējiem. Tu priecājies par viņiem, kā viņi ir auguši! Tu satiec savus kaimiņus, varbūt sen neredzētus draugus. Un tā visa šobrīd cilvēkiem tiešām ļoti, ļoti pietrūkst,” saka Inga Vigule, Nautrēnu pagasta sporta halles- kultūras nama vadītāja.
Kultūras darbinieki šobrīd aktīvi gatavojas valsts svētkiem, izglītojas semināros un pārplāno pasākumu programmas. Raizes gan ir par to, vai kādreiz vispār izdosies atgūt iepriekšējo ritmu. “Ir daļa cilvēku, kas ļoti gaida, un pēc tam, kad ir iespēja kaut ko apmeklēt – viņi dodas, iesaistās visur, kur var, un ir otra daļa cilvēku varbūt, kuri paliek kūtri, viņi pierod bez tā. Un pēc tam jāiegulda tomēr būs iekšā tāds dubults darbs, lai atkal izvilktu ārā, sapulcinātu visus tā kā kopā. Visi kopā, viens otru atbalstot, mēs kopā varam izdarīt daudz,” uzsver Inga Vigule.
Līdz 15. novembrim slēgti arī muzeji, bibliotēkas un citas kultūrvietas. To vadītāji uzsver, ka pēc mēneša atsākt darbu aktīvāk būs iespējams tikai tad, ja jau tagad epidemioloģiskās situācijas uzlabošanā iesaistīsies visa sabiedrība.
