Sēlijas militārā poligona izveides procesā daudz izaicinājumu

Aizkraukles novada Staburagā norisinājusies sanāksme, kurā tika pārrunāti ar Sēlijas militārā poligona izveidi saistītie jautājumi. Ir sākusies projektēšana, tāpat notiek īpašumu atsavināšanas process, bet priekšā vēl daudz izaicinājumu. Viens no lielākajiem – infrastruktūras nodrošināšana poligona vajadzībām.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šoreiz noritēja izbraukumā – Aizkraukles novada Staburaga Saieta namā, un tā bija veltīta Sēlijas militārajam poligonam. Sēdē piedalījās gan iesaistīto ministriju un iestāžu pārstāvji, gan vietējās pašvaldības, lai pārrunātu poligona izveides gaitu. Šobrīd ir sākušies poligona projektēšanas darbi, un pirmās tiek projektētas šautuves. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītājs Ivars Vucāns: “Bruņotie spēki ir sadalījuši tās vajadzības vairākās kārtās, identificēta ir 1. kārta. Un 1. kārtas pabeigšanas termiņš ir 2025. gada decembris, un mēs esam principā uzsākuši visus darbus, kas saistīti ar 1. kārtas projektēšanu. Tie ir kopā četri līgumi, bet tie nebūs četri būvprojekti, tie, iespējams, būs septiņi, varbūt 10 būvprojekti. Visticamāk, kaut kādas aizķeršanās būs, bet pašlaik nav tādu indikāciju, lai es redzētu kaut kādas būtiskas problēmas.”

Tāpat tiek veikta īpašumu atsavināšana. Poligona pirmajā attīstības kārtā ir jāatsavina 12 nekustamie īpašumi no privātpersonām un juridiskajām personām, no tiem atsavināšanas process pilnībā ir pabeigts diviem īpašumiem. Lai gan teritorijā vēl nav sākti būvdarbi, karavīri jau tagad to izmanto savām vajadzībām. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis: “Sadarbojoties ar “Latvijas Valsts mežiem”, jo lielākās teritorijas pieder viņiem, ļauj mums izmantot taktiskām apmācībām. Pārvietoties, izmantojot salūtmunīciju. Mēs izmantojam šo teritoriju un gadiem jau esam izmantojuši.”

Saistībā ar topošā poligona izveidi ir daudz izaicinājumu, viens no lielākajiem ir nodrošināt poligonam nepieciešamo ceļu un tiltu infrastruktūru. Tam būs vajadzīgs gan liels finansējums, gan apjomīgi darbaspēka resursi. Šobrīd vēl nav konkrēta objektu saraksta, ko remontēs vai būvēs no jauna. Satiksmes ministrijas Drošības politiku koordinācijas nodaļas vadītājs Viktors Līpenīts: “Attiecībā uz transporta infrastruktūras izmantošanu, protams, jau šobrīd esam identificējuši aktuālo situāciju attiecībā uz transporta infrastruktūru un tās spējām. Attiecīgi tagad gaidām vēl vienu tikšanos ar Aizsardzības ministriju, kur tiks konkrēti norādītas tās vajadzības, kas būs nepieciešamas militārā poligona izmantošanai, apkalpošanai. Tikai pēc tam mēs varēsim saprast, kas ir tās šaurās vietas, kas ir tā infrastruktūra, kas ir jāpastiprina un kā attiecīgi tālāk attīstības plānos šie projekti ir realizējami un īstenojami.”

Arī pašvaldībām, kuru teritorijā plānota poligona izbūve, ir bažas par gaidāmajiem būvdarbiem. Aizkraukles novadam lielāko satraukumu rada neziņa par ceļu remontiem. Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis: “Mēs nezinām, kā būs, kurā vietā, kas tiks remontēts, vai tas netraucēs vietējiem iedzīvotājiem un netraucēs arī labklājību, viņu dzīves apstākļus.”

Savukārt Jēkabpils novadā uzsver, ka poligona vajadzībām būtu nepieciešams otrs tilts pār Daugavu Jēkabpilī, jo esošais tilts nav ar pietiekamu nestspēju. Lai gan otra tilta būvprojekts jau izstrādāts, joprojām nav rasta iespēja projektu īstenot. Līpenīts: “Attiecībā uz jaunu tiltu Jēkabpilī šobrīd tāda lēmuma nav par to, ka tiks realizēts konkrēts projekts, bet diskusijas, protams, ir bijušas. Tās iespējas tiek meklētas.”

Aizsardzības ministrijā jau iepriekš tika uzsvērts, ka jaunā poligona izveide veicinās Aizkraukles un Jēkabpils novada ekonomikas attīstību, tomēr vietējie novadi par to nav pārliecināti.

Vēl viens izaicinājums, ar ko jāsaskaras pašvaldībām, ir dzīvokļu nodrošināšana karavīriem un viņu ģimenēm, kas vēlēsies mitināties tuvāk poligonam. Jēkabpils novadā apsver iespēju piesaistīt investoru jauna īres nama būvniecībai, savukārt Aizkraukles novadā uzsver, ka tas ir tirgus jautājums, kas nebūtu jārisina pašvaldībām. Plānots, ka Sēlijas militārā poligona teritorijā ikdienā uzturēsies daži tūkstoši karavīru. Zdanovskis: “Mēs runājam par 2000, kas pastāvīgi uzturēsies šī poligona un militārās bāzes iekšienē, bet būs ienākošās vienības katru dienu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, no dažādām vienībām brauks uz šejieni, lai trenētos ar kaujas munīciju un lai trenētos ar advancētām ieroču sistēmām.”

Sēlijas militārais poligons aizņems aptuveni 25 tūkstošus hektāru plašu teritoriju Jēkabpils un Aizkraukles novadā. Poligona izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro, ieskaitot sabiedroto un nacionālo finansējumu. Pirmie būvdarbi varētu sākties šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.