Sēlijas kultūrvēsturiskajā centrā Sēlpilī atjaunotas karā sapostītā baznīca. Modernajām konstrukcijām saguļot ar vecajiem mūriem radīta atvērtā baznīca. Caur jumtu uz redzamas debesis un telpa rotāta ziediem. Vēl pirms pāris gadiem šajā vietā atradās drūpoši mūri. Baznīca, kas celta 19.gadsimta vidū, nopostīta otrā pasaules kara laikā. Padomju laikos draudze centusies baznīcu atjaunot, bet tas nav izdevies.
Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un daudzu cilvēku atbalstu, brūkošie mūri nostiprināti, uzlikts jumts un ielikti logi. Savdabīgā baznīca, kas nav grezni rotāta un noklāta zeltā, ir spējusi piesaistīt cilvēkus ar savu vienkāršību.
Baznīcas durvis vienmēr ir atvērtas. Tas nav noticis apzināti. Pēc baznīcas atklāšanas pasākuma atslēgas pazudušas. Rezerves atslēgas būvnieki arī nav varējuši atrast. To uztvēruši par zīmi un dievnamu atstājuši neslēgtu.
Sēlpils luterāņu baznīcas izveidošana/atjaunošana ne tikai ir ieguvums draudzei vai apmeklētājiem, bet arī novadam. Te ir par vienu sakoptu objektu vairāk.
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Tik atjaunots kā kultūrvēsturisks centrs, kas ļoti labi iekļaujas kopīgajā apkārtnē, šeit ir tepat atpūtas vieta Zvejnieklīcis un arī tuvākajā laikā ir paredzēts Taborkalnā strūves meridiāna punkta vietā uzcelt skatu torni un līdz ar to izveidosies patiešām tāds kopējs un nozīmīgs apskates objekts.’’
