“Skatāmies līdzi, kas notiek Ukrainā.” Aicina izstāties no Otavas konvencijas

Latvijā aizsākusies diskusija par kājnieku mīnu izmantošanu, aicinot izstāties no Otavas konvencijas. Tiek vākti iedzīvotāju paraksti, par šo tēmu diskutē arī aizsardzības jomas speciālisti. 

Parakstu vākšana vietnē "Mana balss" sākta gada sākumā, lai Latvijas parlaments un aizsardzības struktūras vērtētu, vai Latvijai būtu nepieciešams atteikties no dalības Otavas konvencijā, kura paredz pretkājnieku mīnu izmantošanas aizliegumu. Latvija konvencijai pievienojās neilgi pēc iestāšanās NATO aliansē. “Mēs jau divus gadus skatāmies, kas notiek Ukrainā. Katru vakaru ziņas no Ukrainas ir asinis stindzinošas. Un nepārtraukti tiek atgādināts medijos, ka Baltijas valstis ir nākamās. Mēs kā sabiedrība arī varam iesaistīties. Uz intervijas brīdi mums jau ir 2158 nobalsojuši,” saka iniciatīvas “Latvijai izstāties no Otavas konvencijas” iesniedzējs Atis Stankevičs.

Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā strauji pielāgoti aizsardzības plāni gan Latvijai, gan NATO militārajai aliansei kopumā. “Mūsu galvenais pretinieks nekad nav pievienojies Otavas konvencijai. Tas vienmēr izmantojis šīs mīnas, arī tagad pēc pieredzes karā Ukrainā – viņi ļoti plaši izmanto pretkājnieku mīnas,” saka militārais eksperts, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Igors Rajevs.

"Neviena no lielajām valstīm, piemēram, ASV, Lielbritānija vai Francija nav atteikusies no pretkājnieku mīnām. Izšķir divus veidu mīnas – tās, kas reaģē uz tuvumā notiekošo kustību, un mīnas, kas tiek uzspridzinātas manuāli no attāluma. Otrās arī šobrīd ir atļautas, ir Latvijas armijas rīcībā. Aizsardzības ministrija līdz mēneša beigām uzdevusi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegt atzinumu par militārās pretmobilitātes pasākumiem Austrumu pierobežā.”

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Esmu uzdevis bruņotajiem spēkiem nākt ar savu izvērtējumu, un pirmdien arī būs komandiera paziņojums, konkrēts izvērtējums, kāda ir mūsu rīcība. Šeit ir nenoliedzami arī sabiedroto dimensija. Tā kā ir tās divas dūres, ar kurām mēs aizstāvam valsti. Viens ir mūsu pašu bruņotie spēki, otrs – mūsu sabiedroto klātbūtne, tāpēc man kā ministram ir ļoti svarīgi. Es to arī daru, konsultējos ar sabiedrotajiem, ar mūsu kaimiņiem, kuriem ir līdzīga situācija, arī kopīga robeža ar agresorvalsti. Respektīvi ar Igauniju un Lietuvu, ar kuru ministriem es tikšos arī šodien un rītdien, un arī konsultācijas notiek ar sabiedrotajiem, kas šeit ir atsūtījuši savus spēkus. Zināmā veidā ņemam piemēru arī no un skatāmies līdzi, kas notiek Ukrainā. Skaidrs, ka tās kara mācības mums ir ļoti svarīgas.”

Militārais eksperts un Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs uzskata, ka Latvijai nepieciešama dziļa un komplicēta aizsardzības līnija apdraudējuma gadījumā, bet ir pret mīnu lauku izveidošanu miera apstākļos. “Ja gribat izveidot nopietnu aizsardzības līniju, pie katras līnijas ir jābūt mīnu laukiem un arī nesprāgstošiem šķēršļiem – aizsprostojumiem uz ceļiem. Elementārākais – sacirsti koki uz meža stigas. Ir jābūt mūsu acīm uz šo šķērsli un mūsu spējas piesegt šķērsli ar uguni. Kā tikai pretinieks atnāk un apstājas, mēs uzliekam virsū artilērijas uguni. Viņš atkāpjas, pievelk savu sapierus un mērģina tīrīt šķērsli, mēs atkal uzliekam artilērijas uguni, viņi attīra šķērsli un mēģina virzīties uz priekšu – mēs izmantojam savu prettanku līdzekļus un iznīcinām viņu mašīnas. Tā kā vienkārši veidot šķērsli, nepiesedzot to ar mūsu uguni, ir neefektīvi.”

Latvijas aizsardzības plānu profesionāļu vidū uztver kā kopēju Baltijas valstu un Polijas aizsardzības mehānismu, valstu robežas nav tik izšķirošas – vairāk vērtē ģeogrāfiskos apstākļus. Arī hipotētisks lēmums par mīnu lauka izveidi tiks pieņemts vairāku valstu ietvaros, uzskata Igors Rajevs. Viņš uzsver nepieciešamību regulārām mācībām mīnu lauku izvietošanā. “Teorētiski tas būtu ļoti labi parādīt arī mūsu pretiniekam, ka nosacīti kaut kādā vienā vietā izvietot pretmobilitātes šķēršļus, kas varētu iekļaut arī mīnas. Iztaisīt mācības uz robežas, izveidot, parādīt, ka esam spējīgi to izveidot ļoti īsā laikā. Novākt. Turēt noliktavas, protams, tuvu robežai, lai nepieciešamības gadījumā varētu to izvērst.”

Plānots, ka Saeima varētu diskutēt par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas vēl pirms nepieciešamo 10 000 parakstu savākšanas vietnē “Manabalss.lv”.