Šķaunē mācās veidot maskas “čigānos” iešanai

Maskas un to visdažādākie tēli simbolizē senču garus, nes pārticību un attīra no visa ļaunā. Ziemassvētku gaidīšanas laikā Latvijas-Baltkrievijas pierobežā – Šķaunes ciemā – organizēts pasākums, kurā vietējie iedzīvotāji kopā ar folkloras speciālisti mācījās veidot tradicionālās sejas maskas. Turklāt došanos pie kaimiņiem jautru tēlu veidolā ar dziesmām un ticējumiem Latgalē lielākoties dēvē par “čigānos” iešanu, nevis budēļiem.

Gluži kā īstā laboratorijā vai ārstniecības kabinetā – Krāslavas novada Šķaunē meistarklasē top tradicionālās sejas maskas. Pasākuma iniciatore ir Dagdas folkloras centra vadītāja un pētniece Inta Viļuma. Pirmo reizi šeit pierobežā viņa pulcē vietējos iedzīvotājus, lai atgādinātu par senajām tradīcijām un jo īpaši – mudinātu Ziemassvētkos maskoties.

Meistarklasē dalībnieces apguva masku izveides pirmo etapu – no ģipša līmēt sejas formu, tagad līdz Meteņiem tā žūs un tad varēs ar papīru, avīzi un citiem vienkāršiem materiāliem veidot maskai izturību. Pasākuma dalībnieki gan atzīst, ka maskošanās šaipus kļūst arvien retāka. “Vairāk kopā ar folkloras kopu, bet kādreiz gājām “čigānos” arī mūsu ciematā, kur dzīvojam. Kad bērni bija, arī gājām. Mēs, latgalieši, šeit dzīvojam, mums ir savas tradīcijas,” saka folkloras kopas “Gaiļupīte” pārstāve Inita Začeste.

Maskas simbolizē senču garus un nes labklājību, tās palīdz arī visu slikto atstāt vecajā gadā. Turklāt masku grupām Latvijā ir aptuveni 70 dažādi nosaukumi. Dagdas Folkloras centra vadītāja Inta Viļuma stāsta: “Bērnībā mana vecmamma teica: “A tys Donats taids jūceigs kai Zīmyssvātku kaita!” Bija teikts par jocīgu cilvēku. Izrādās, tā ir vesela masku grupa ar tādu nosaukumu ar savām darbībām. Aulejas pusē bija “laulobnīki”. Tā bija pavisam cita masku grupa. Viņi citādāk ģērbās, maskas bija no bērzu tāsīm veidotas. Maska ir noslēpumaina mūsu kultūras sastāvdaļa. Ne tikai mūsu, bet arī visas pasaules. Kad saimnieki deva atļauju iet istabā, nāca vidū maskas. Tās uzvedās kārtīgi un dziedāja, izdancināja visus mājiniekus. Kad beigās masku grupu pacienāja, noteikti skanēja pateicības dziesma. Viņi pateicās saimniekiem un gāja tālāk.”

Meistarklasei Šķaunē dots nosaukums “Siedeibys”, tā iedzīvinot āri kādreizējo kāzu tradīciju – uzreiz pēc laulībām satikt viesus: gan ielūgtus, gan negaidītus pie cienasta galda. Iecerēts, ka turpmāk gada tumšākajā laikā šādā veida kopā sanākšanas notiks arī citos tuvējās apkārtnes pagastos.


#SIF_NVZ2022