Ikdienu darbam skolā bez audzēkņiem Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolas virtuves vadītāja raksturo kā neparedzamu un pārmaiņām pilnu. Viņa šeit strādā piecus gadus. Pirmo reizi esot tā, ka kopā ar vēl divām pavārēm ēdināšanu nodrošina tikai skolai blakus esošajā bērnudārzā, bet 120 skolēniem komplektē un dala pārtikas pakas. Lai darba diena būtu piepildīta, pavāres veic arī vairākus citus alternatīvus darbus.
Nautrēnu vidusskolas virtuves vadītāja Evita Belinska uzsver, ka dara to, ko liek. Varot pat sniegu tīrīt. Viņa atzīst, ka ir smags laiks – skolēni mācās attālināti, tādēļ jācenšas palīdzēt ar ēdināšanu. “Pakojam pārtikas pakas, kas notiek ik pēc divām – trīs nedēļām.”
Arī citās lauku skolās, to vidū Dagdas, Riebiņu un Baltinavas novados, pārsvarā pavāri ir pašu skolu darbinieki. Viņi gatavo pārtikas pakas, veido jaunas ēdienkartes un veic citus darbus, piemēram, remontus skolas telpās. Nautrēnos ir dzirdējuši arī par tehniskajiem darbiniekiem, kam jādodas garākos atvaļinājumos uz sava rēķina, ko skolas direktore vērtē negatīvi.
Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža stāsta: “Šajā sniegotajā laikā ir gan sniega tīrīšana, gan celiņu bārstīšana ar granti, gan ģenerāltīrīšanas - darbiņu var atrast ļoti daudz. Bet ir jābūt cilvēcīgiem šajos laikos, kad nevienam nav viegli. Šajā laikā zaudēt darbu vai aiziet kādā bezalgas atvaļinājumā, tas, es uzskatu, kopīgiem spēkiem ir jānovērš.”
Maltas pagastu apvienības vadītājs arī uzsver sadarbības nozīmi - šajā pusē ir trīs skolas un katrā no tām rasti risinājumi. Lai arī Maltas vidusskolas struktūrvienībā “Liepu pamatskola” ēdnīca ir ciet, pavāres darbu turpina.
Vita Sandore, Liepu pamatskolas šefpavāre, stāsta, ka viņus nelaiž atvaļinājumā. Tiek arī cerēts, ka nepalaidīs. Ja neesot darba, tad atrod kaut ko citu, ko var darīt, piemēram, zaru vākšana parkā.
Maltas pagastu apvienības vadītājs Edgars Blinovs pauž, ka vairāki darbinieki ir uz slimības labāk, kā arī ir tādi, kuri pēc pašu vēlēšanās paņēmusi atvaļinājumu, taču pārsvarā visi strādā.
Rēzeknē un Daugavpilī pieredze rāda, ka skolu pavāri tagad ļoti izpalīdz bērnudārzos, kad to darbinieki nonāk karantīnā un pašizolācijā. Tā kā rastas alternatīvas darba iespējas, papildus atbalsta instrumenti nav aktuāli.
Edgars Blinovs: “Es neuzskatu, ka mums būtu nepieciešams šis atbalsts tieši attiecībā uz dīkstāves pabalstiem kaut kādiem vai citiem palīdzības līdzekļiem. Jo darbs notiek, dažās skolās notiek visādi remontdarbi, sakopšanas darbi.”
Skolas šo laiku uztver arī kā iespēju sakārtot tos darbus, kam līdz šim laika nepietika.
Jāatzīst, ka grūtākā situācijā ir ēdināšanas uzņēmumi, kas jau 1. septembrī vairākām ministrijām nosūtīja vēstuli. Laikus lūgts nodrošināt dīkstāves pabalstu, kompensācijas par zaudējumiem, kā arī noteikt atbrīvojumu no nomas un komunālo pakalpojumu maksām. Latvijas ēdinātāju apvienībā atzīst, ka atbilde sekoja novēloti - aizvien nav izstrādāts konkrēts darbības plāns. Atsaucīgākas ir pašvaldības, jo ir novadi, kur skolu ēdinātājfirmas pilnībā atbrīvotas no maksas par telpu un virtuves iekārtu nomu.
