Pēc liktenīgās degšanas atjaunotā un šopavasar durvis atkal vērusī Cesvaines pils veidojas par vērienīgu kultūras un mākslas centru, kas pārkāpj novadu un tradicionālo pasākumu formātu robežas, regulāri papildina un pilnīgo vērīgam skatītājam, klausītājam, mākslas mīļotājam adresēto piedāvājumu, vienlaikus akcentējot Cesvaines vārdu, saikni ar cesvainiešiem, viņu dzimtām.
Šoreiz priekšplānā — četri mākslinieki Skrides. Izstāde “Skrides cauri gadsimtiem”, kas nupat atklāta un līdz pat gada nogalei skatāma pilī, skaidri iezīmē dzimtas spēku, mīlestību uz mākslu, Latviju un līdzcilvēkus.
Četri mākslinieki, četri atšķirīgi rokraksti
Dziļāk iepazīt māksliniekus ļauj izstādes kuratoru akcentētais stāstījums. Virtuozitāte, meistarība un noskaņu skaistums — tā varot raksturot mākslinieka Arija Skrides (1906–1987) gleznas. Ekspresīva izteiksme, daudzplānu kompozīcija, piesātināta krāsu gamma un pastozi otas triepieni atklāj mākslinieka dziļo mīlestību pret Latvijas dabu. Mākslinieks ir latviešu ainavu glezniecības vecmeistars, viens no iemīļotākajiem ievērojamā ainavu virtuoza mākslas profesora Vilhelma Purvīša skolniekiem, iespējams, tāpēc Arija Skrides rokrakstā tik ļoti jaušams skolotāja Vilhelma Purvīša gars. “Līdztekus ainavām izstādē apskatāmas arī figurālas kompozīcijas un industriālas ainavas”, uzsver izstādes kuratore, Cesvaines pils vadītāja Linda Bakmane, piebilstot, ka mākslinieku Āriju Skridi uzskata par vienu no industriālās ainavas pamatlicējiem un izkopējiem latviešu glezniecībā. “Lielākā daļa darbu tapuši zaļgani pelēcīgā krāsu, taču atsevišķi darbi — spilgtā spektra gammā. Māksliniekam raksturīga savdabīga impresionistiskā reālisma glezniecības metode, kurā liela nozīme atvēlēta īpatnējam, it kā uzirdinātajam triepienam,” stāsta Linda, uzsverot, ka Arija Skrides gleznas pilī izstādītas pie sienām kungu sarunu telpā pirmajā stāvā.
Savukārt mākslinieks Imants Skride (1929–1983) ierindojas labāko pašdarbības gleznotāju pulkā, viņš savu glezniecības tehniku izkopis profesionālu mākslinieku vadībā. Viņš uzskatīja, ka jāmācās ieskatīties iespējami dziļāk gleznās attēlojamajā ainavā vai personāžā. Kā stāsta izstādes kuratori, izstādei izvēlētās gleznas izceļas ar savu noskaņu, klusinātu krāsu bagātību un mirdzumu, tās aplūkojamas uz molbertiem pieņemamajā telpā un kundzes istabā.
Turpretim mākslinieks Laimonis Skride (1930–2012) tēmas meklējis un atradis cilvēkos sev līdzās. Plašākai sabiedrībai viņš zināms kā izcils fotogrāfs, bet šajā izstādē aplūkojami portreti akvareļa tehnikā. Tiem raksturīgs daudzveidīgs, spilgts (košs) cilvēku portretējums. Apmēram 50 portreti, kas apskatāmi uz īpašiem statīviem pils lielajā zālē, ļauj sajust cilvēkus telpā — līdzās, tuvu un tālu.
Savukārt otrā stāva mūsdienīgajā konferenču zālē izkārtoti Neila Skrides (1969) darbi, kurus raksturo reālistiski gleznošanas paņēmieni un košas krāsas. Mākslinieka darbos atklājas visai Skrides dzimtai tik ļoti tuvā dabas izzināšana caur glezniecību. Kā uzsver pats mākslinieks, viņš nav liels runātājs, bet gan darītājs. “Es neesmu tas, kurš daudz runā, es vairāk daru. Un gleznoju vēsturei. Tagad, bet vēsturei. Mans talants, mani dotumi nāk no dzimtas spēka, ar mīlestību pret dzimtu un Latviju. Žēl, ka mamma nesagaidīja šo īpašo laiku, kad četru Skrides darbu izstāde skatāma pilī. Tas ir aizkustinoši”, neuzkrītoši slaukot asaru, klusi nosaka mākslinieks.
Laimoņa Skrides grāmata
Līdz ar izstādes atklāšanu atvērta arī Laimoņa Skrides grāmata. Laimonis Skride 2001. un 2002. gadā, atskatoties uz savu dzīvi, uzrakstīja atmiņas „Piezīmes par manu dzīves staigājumu: 1949–1959”, kurās atklāja gan savas mežabrāļa gaitas, gan arestu un padomju tiesas piespriestā soda izciešanu Kolimā, gan atgriešanos un pārdomas par aktualitātēm mūsdienu Latvijas dzīvē. 2021. gadā saņēmis atmiņas, Andris Skride tās izlasīja, nodeva Latvijas Kara muzejam un nolēma publicēt, lai Laimoņa piedzīvotais kalpotu par drosmes, neatlaidības un savas zemes patriota sīkstuma apliecinājumu un vienlaikus mudinājumu sabiedrībai šīs vērtības saglabāt un cienīt.
Kā uzsver grāmatas redaktore, cesvainiete Sanita Dāboliņa, tas ir spēcīgs stāsts. “Grāmata vēsta par viņa mežabrāļa gaitām, kas sākās Dzelzavas pagastā, tad aizveda līdz Kurzemei, vēlāk arests un izsūtījums, daudzi gari gadi Kolimā, kur viņš ne tikai spēja gara možumu saglabāt, bet arī attīstīja savu mākslinieka gēnu,” secina redaktore.
Poētiskajā un vienlaikus dokumentālajā Skrides fonda izdevumā, ko sakārtojusi Māra Baķe, iekļautas jau minētās atmiņas, kā arī Laimoņa sarakste ar bērnības draudzeni kaimiņu meiteni Ernu Sāpi (1930–2022, vēlāk prec. Skride). Klātesamību pastiprina fotogrāfijas un Laimoņa zīmējumi. Spilgts laikmeta raksturojums rodams pielikumā publicētajos materiālos: Laimoņa Skrides apsūdzības lietas fragmentos, kuri līdztekus visam īstenotajam absurdumam liecina arī par birokrātiskumu, neprecizitāti, nevērību, un 1946. gadā laikrakstā „Cīņa” ievietotajā rakstā „Budzis padomju darbinieka maskā”, kas vēsta par Latvijas valsts robežsarga Laimoņa tēva Jāņa Skrides kaitniecību padomju varai un notiesājošo tiesas spriedumu. Grāmatā izmantoti materiāli no Skrides dzimtas arhīva, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma un Latvijas Valsts arhīva.
Skrides un Cesvaines pils
Cesvaines pils kā izstāžu telpu izvēle nav nejauša. Skrides dzimta cēlusies Virānes, tagadējā Dzelzavas pagastā, tās pārstāvji mācījušies vietējās skolās, dzīvojuši Virānē, Bučauskā, Cesvainē, apkārtnē gleznojuši. Kā uzsver izstādes kuratore Linda Bakmane, izstāde ir stāsts par dzimtu, dzimtas saknēm, mākslu un radošumu. “Mēs rūpīgi domājām par darbu eksponēšanu, katram autoram sameklējot savu telpu, savu eksponēšanas veidu, lai skatītāji māksliniekus iepazītu, sajustu pils vidē. Ir tapis izstādes katalogs, telpu plāni, lai būtu vieglāk orientēties. Pa vidu izvietotas emocionāli un informatīvi vienojošas dēļu laipas ar dzimtas fotogrāfijām un anotācijām, lai uzsvērtu saikni starp cilvēkiem, dzimtas saikni, kas vieno vairākas gleznotāju paaudzes un pārējos dzimtas locekļus, tā izceļot talantu un vērtību pārmantojamību, pilnīgojot visā Latvijā nozīmīgas dzimtas tēlu,” uzsver Bakmane.
Savukārt mākslas kritiķis Vilnis Vējiņš ideju par dzimtas mākslinieku kopīgu izstādi vērtē kā iespējamu iedvesmas avotu arī citiem. “Šis projekts ir laba ierosme tieši atklāt arvien vairāk šādus dzimtu, ciematu, radinieku stāstus, nešķirojot “pa plauktiņiem”, kurš ir Mākslas akadēmijas absolvents un kurš nav. Jāsaprot, ka varbūt tieši politisku apstākļu dēļ nav bijusi iespēja studēt. Taču šāda veida izstāde ir tāds kā sava veida detektīvs, kas mudina arī mūs tam, ka mēs varam sākt savā radu lokā interesēties , kādi ir mūsu hobiji, talanti un aizraušanās,” uzsver Vilnis Vējiņš.
“Tas ir interesanti, tas ir iedvesmojoši,” teic pils vadītāja Bakmane. “Un caur šo izstādi ir jaušama arī mūsu nākotnes iecere – pils zālēs veidot izstādes un rādīt tieši mūsu puses mākslinieku darbus, izcelt tieši savējos, tos, kas nesuši Cesvaines vārdu pasaulē, tos, ar kuriem mēs lepojamies,” uzsver Linda Bakmane.
Foto: Māris Stiprais
Cesvaines pils zāles pārvērtušās par mākslas galerijām. Te skatāmi vienas dzimtas četru mākslinieku darbi, kas spilgti iezīmē Skrides dzimtas stiprumu un Mīlestību uz dabu, mākslu, Dzimteni un līdzcilvēkiem.
