Pa veikaliem Skrundā staigā cilvēki un vēlas norēķināties ar neīstām 10, 20 un 50 eiro banknotēm – ziņa, kas pārdevējus aplidojusi zibenīgā ātrumā. Sākumā domāts, ka tās ir viltotas, tomēr vieglas naudas tīkotāji izmantojuši suvenīra banknotes, kas nopērkamas internetā. Cik veikalus viņi apstaigājuši, zināms nav, jo lielākoties par to policijai nav ziņots. Liela daļa no tiem ir mazie veikaliņi, kur ne visos ir naudas pārbaudes aparāti.
Veikalā “Jumis” krāpnieks vēlējies iegādāties divus vīnus, maksājot ar neīstu 10 eiro banknoti. Pārdevēja to pamanījusi. Viņa klientam teikusi, ka naudas zīmi atpakaļ atdot nedrīkst, par ko cilvēks neprotestēja. Pēc pusstundas ienācis kāds cits, kurš ar tādu pašu banknoti vēlējās iegādāties kolu. “Ja mēs nebūtu informētas un teikts, ka tāda lieta ir, varbūt arī tajā steigā nebūtu ievērots,” pauž Inese Ankevica.
“Paņemot rokās jūt, ka tā nav nauda. Šī nav pirmā reize Skrundā. Pirms gada jau bija, taču tagad ir divi gadījumi vienā dienā. Centos nofotografēt, neizdevās, aizlaidās. Policijai nav nozīmes zvanīt, - kamēr aizbrauks, būs tālēs zilajās,” atzīst uzņēmējs Andris Zemarājs.
Policijā uzsver, ka ir jāziņo, citādi nav iespējams noteikt nodarītā apjomu. To, ka pie kāda jaunieša Skrundā atrodas neīsta nauda, informācija policijā ir saņemta. Noskaidrots, kā viņš to bija saņēmis, kā arī aizturēta persona – gados vecāks vīrietis, kas šo naudu izplatīja un kuram kādā veikalā bija arī izdevies iegādāties pārtikas produktus. Jāpiebilst, par pārkāpumu tiek piemērots sods par krāpšanu nelielā apmērā. Tas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Uz suvenīrnaudas ir norādes, ka tās ir kopijas - ir bez metāliskās joslas pārklājuma un ūdenszīmēm, drukātas uz parasta papīra. Tomēr ik gadu ir ziņas, ka kādam tomēr izdevies ar šādām banknotēm norēķināties. Tā aptuveni mēnesi cietumā bija jāpavada kādam krāpniekam, kurš šādi bija iegādājies produktus Siguldā 2018. gadā.
Darījumos ar naudu vienmēr jābūt uzmanīgiem – uzsver Latvijas Bankas naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš, jo ik gadu Latvijā konstatē arī viltotas eiro zīmes.
Uzrunātie Skrundas veikalu pārstāvji atzina, ka šis gadījums apliecinājis, ka kārtīgi jāaplūko jebkura naudas zīme.
