Pie vienas no istabas sienām savu vietu ieņēmusi skrundenieces Astras Andersones uzpirksteņu kolekcija. Īpaši veidotie plaukti atgādina daudzdzīvokļu namu logus, kur katrā iemītniekam sava dzīve. Ikviens uzpirkstenis ir kā mākslas darbs – individuāli izveidoti te mijas ar tematiskām sērijām. Pirmo piņģerotu Astra nopirkusi 2005. gadā kā suvenīru no brauciena pie dēla uz Angliju un Skotiju. Tā kā Astras vectēvs bijis skroderis, tad tā šķitusi laba piemiņas lieta.
Nu kolekcijā ir jau 787 uzpirksteņi, kas savu ceļu pie Astras kundzes atraduši no dažādām pasaules valstīm. Galvenokārt cilvēki, zinot viņas aizraušanos, tos veduši kā dāvanu. Papildinājumu kolekcijai devis arī Skrundas krāmu tirdziņš. Te ir gan pavisam jauni uzpirksteņi, kas jau sākotnēji ražoti kā suvenīri, bet ir arī vairāku gadsimtu seni. Sudraba, keramikas, stikla, porcelāna, pat tamborēti – tik dažādi ir materiāli, no kuriem šie mazie mākslas darbi ir veidoti.
Skrundeniece Astra Andersone stāsta: “Kad es tos izlieku uz grīdas, jo kaut kad putekļi arī jānoslauka, tad ir apbrīnojami. Te ir gan filma “Džeina Eira”, gan visa karaliskā ģimene, tad arī ir putnu tēli, pasaku tēli.”
Šobrīd Astras kundze dzīvo vectēva 1936. gadā nopirktajā mājā, kurā viņam bija iekārtota šūšanas darbnīca. Lai izvairītos no izsūtīšanas, vectēvs ar ģimeni pats izbraucis uz Vāciju. Pēc atgriešanās māja jau bijusi nacionalizēta, tāpēc dzīvojis Laidos un strādājis tur. Viņš neesot piedzīvojis to laiku, kad dzimta māju atkal atguvusi. Pašai Astras kundzei šūšana nav sirdslieta, bet viņa par vectēvu glabā atmiņas. Un papildinājums tam ir arī uzpirksteņu kolekcija.
Astra Andersone: “Tas vectēvs man tāds interesants bija - nešuva, nešuva, kaut ko citu atrada, ko darīt, bet, kad nāca cilvēks uz provi, tad viņš šuva dienu un nakti. Vecāmāte rājās, vai tad nevar bišķi un pa dienu, bet viņam, kā bija iedvesma, tā arī darīja. Tā ir palicis prātā.”
Plašākai publikai gan kolekcija neesot rādīta, jo nav izstādēm nepieciešamā aprīkojuma.
