Pēc ilgas meklēšanas, garām sarunām ar pašvaldībām, beidzot panākta vienošanās par vēl vienu vietu, kur izmitināt patvēruma meklētājus. Jau rudenī 250 personas varēs iekārtot Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušajā internātskolas ēkā.

Trīsstāvu ēkā savulaik brīvo laiku pēc mācībām pavadīja bērni no visas Latvijas. Kā skaidro vietējie, tie bija bāreņi un pusaudži ar uzvedības problēmām. Tagad ēka jāpārkārto patvēruma meklētāju vajadzībām. “Vispār internātskolai platība bija vairāk nekā astoņi hektāri. Viņi paņems 0,6 hektārus, tā kā mums vēl pietiks, ko uzturēt. Kādreiz arī internātskolai bija sava saimniecība, govju ferma, kur arī cūkas turēja,” saka Eduards Voilaks, Liepnas pagasta ēku pārzinis.

Liepnas internātpamatskola darbojās vēl pirms četriem gadiem. Piemēram, virtuvē, tika gatavots ēdiens skolēniem. Taču jau šoruden te ēdienu pasniegs patvēruma meklētājiem.

Nepieciešamība pēc papildus telpām samilza vasarā. Sākoties krīzei uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, pieauga patvēruma meklētāju skaitam. Iekšlietu ministrija uzrunāja sākumā pierobežas, bet vēlāk jau visas pašvaldības. Lielas atsaucības (vismaz publiski) nebija, izskanēja vien Skrundas profesionālās vidusskolas ēku kompleksa variants. Vakar gan pieņemts pirmais lēmums, kas, iespējams, jau šoruden ļaus patvēruma meklētājus izmitināt tuvāk austrumu robežai. “Speciālisti vairākas reizes apmeklēja Liepnu, izvērtēja telpu kvalitāti. Un šobrīd jau ir pieņemts lēmums, ka Alūksnes novada pašvaldība bijušo Liepnas internātpamatskolas internāta ēku un zemi nodos Nodrošinājuma valsts aģentūrai,” stāsta Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs (“Jaunā Vienotība”).

Filiāles izveide nozīmēs, ka šeit būs 17 jaunas darba vietas, no kurām 15 pārvalde sola piedāvāt tieši vietējiem iedzīvotājiem. To kā galveno ieguvumu min arī novada domē. Savukārt Liepnā sastaptie iedzīvotāji pārsvarā pauž šaubas. “Ko viņi te darīs? Ja jau vietējiem īpaši nav ko darīt, ir jau kaut kādas zemnieku saimniecības, cik viņi nodarbina cilvēkus, bet nekādi lieli uzņēmumi, ražošanas,” saka Juris, alūksnietis.

“Man no viņiem nav bail, bet varbūt vietējiem šeit kaut kas… vai viņi pa vaļai staigās, varbūt būs žogi apkārt vai kaut kas!? Nē, nē, vispirms vajadzēja aptauju izdarīt,” pauž Vilhems, Liepnas iedzīvotājs.

Iedzīvotāju aptauja nav veikta. Pagasta pārvaldes vadītāja informējusi iestāžu vadītājus, no kuriem atsauksmes bijušas neitrālas. Alūksnē darbojas gan valsts, gan pašvaldības policija, bet ceļš līdz nomaļajam ciemam ir tāls. “Tie ir 34 kilometri. Ja tas būs izsaukuma formā, tas pietiekoši liels laiks aizbraukt līdz šai pagasta teritorijai. Ja šis centrs atvērsies, mēs runāsim par to, ka ir nepieciešams atrasties kādam uz vietas,” saka Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs (“Jaunā Vienotība”).

Tieši cik un kad tiks izmitināti migranti, šobrīd atbildēt nevar neviens. “Mucenieku” centra Pierīgā maksimālā kapacitāte ir 400 iemītnieki, taču kovidapstākļos, kad jānodrošina iespēja pašizolēties, tā kļuvusi zemāka. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) Madara Puķe ReTV uzsver, ka filiāle Liepnā būs atbalsts Muceniekiem. “Mums ir ļoti svarīgi, lai tāda filiāle ir. Lai nesaskartos ar situāciju, kad ir liels patvēruma meklētāju pieplūdums un gluži vienkārši nav, kur viņus izmitināt. Sevišķi ņemot vērā Latvijas mainīgos un ziemā sevišķi skarbos laikapstākļus.”

Ēkas pielāgošanai piesaistīs Eiropas Savienības fonda finansējumu, būs jāiegulda līdz 700 tūkstošiem eiro.