“Slīkonis” nekādi nevar būt izdevīgs pirkums

Nu tad aiziet jūriņā – nodomāja tas, kurš sēž uz mākoņa maliņas un atbild par klimata izmaiņām. Kāpēc gan neuzsūtīt Eiropai kādu plūdu sēriju? Patiesībā jau nekas jauns, jo gandrīz katru vasaru kaut kur Eiropas vidienē uzlīst prāvs lietus un pilsēta līdz ceļgaliem vai pat dziļāk iegrimst veldzējošā ūdens straumītē. Iegrimst ne tikai pilsēta, bet arī tūkstošiem automobiļu!

Viena lieta, ja pilsētas ventrālajā ielā ūdens līmenis sniedzas līdz automobiļa sliekšņiem, saslapinot paklājus un varbūt vēl nedaudz sēdekļu tapsējumu. Cita lieta ir tad, ja automobiļus ka mazas avīžu laiviņas nēsā pa strauju pārplūdušu upi. Tad no auto salona var nākties izlasīt gliemežus, izzvejot zivis un izgrābt ūdenszāles.

Grozies kā gribi, bet Eiropas zemēs plūdos tiek sagandēti jauni vai gandrīz jauni automobiļi, kuri visādi citādi ir lieliski braucamrīki. Ja nu vien tāda nianse, ka tas līdz vīlītei izmircis dubļu straumēs. 

Vidusmēra eiropietis noteikti negribēs turpināt ceļu ar tā dēvēto “slīkoni” pat tad, ja tas cietis tikai minimāli. Parasti tā vairs nav auto īpašnieka, bet jau apdrošinātāja galvas sāpe, kur likt cietušo auto un ko ar to darīt tālāk.

Liels daudzums stihijas skarto automobiļu parasti nonāk izsolēs. Tur tie arī tiek pārdoti kā “slīkoņi” ar godīgiem fotoattēliem un neatkarīgu ekspertu vērtējumiem. Lieki piebilst, ka bojāto automobiļu cenas ir krietni zemākas par tehniskā kārtībā esošo braucamrīku cenām. Dažreiz pat līdz piecdesmit procentiem.

Viss būtu labi, ja šo situāciju necenstos savā labā izmantot ne īpaši godīgi auto tirgotāji. Iegādājoties ūdenī un dubļos pabijušos auto, tiek veikts neliels kosmētiskais remonts, kaut kas līdzīgs salona ķīmiskajai tīrīšanai un par nepamatoti augstu cenu pārdots valstīs, kur auto vēsturei pircēji pievērš minimālu uzmanību, piemēram, Latvijā un kaimiņzemē Lietuvā. Lieki piebilst, ka šāds pirkums jaunajam īpašniekam pārvērtīsies par murgu daudzu gadu garumā.

Skaidra lieta, ka no šāda pirkuma izvairīties līdzēs laicīgi iegādāta auto vēstures atskaite. Tas nenoliedzami ir svarīgs iemesls dažu desmitu eiro investīcijai, lai turpmākos gadus saglabātu sirdsmieru. Nevienam nav noslēpums, ka lielākā Latvijas daļa “dzīvo uz parāda”, tāpēc var gadīties vēl piecus gadus maksāt lielus ikmēneša līzinga maksājumu, kamēr slīkušais auto nav pilnībā izpirkts. Un arī “iesmērēt” kādam tādu nav nemaz tik vienkārši, nezaudējot vismaz pusi no patiesās vērtības.

Mūsdienu automobilis ir pārpildīts ar lielu daudzumu dažādas elektronikas. Ja vecāka gada braucamrīkos varējām uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt vadus kopējā žūksnī, tad tagad tie ir komplicēti datorizēti elektroniskie bloki, kas vienmērīgi izvietoti pa visu auto. Ne vienmēr šie bloki ir hermētiski slēgti, kas ļauj tajos ieplūst gan ūdenim, gan dubļiem.

Ūdens iekļūšana vadības blokos un elektroniskajās komponentēs ne vienmēr liek par sevi manīt uzreiz. Pilnīgi iespējams, ka paies labs laika sprīdis līdz brīdim, kad viens pēc otra šie bloki atteiksies darboties un tas var izmaksāt milzu naudu.

Lai arī auto pārdevēji ūdenszāles un dubļu pikas būs izmēzuši no auto, visvieglāk “slīkoni” atpazīt pēc savdabīga mitruma vai pat pelēšanas aromāts. Ja pārdevējs auto salonu sasmaržinājis ar dažādu parfimēriju, tas ir iemesls kļūt bažīgiem un izturēties pret noskatīto auto ar aizdomām.

Starp citu, viens no labvēlīgākajiem laika apstākļiem šāda aizdomīga auto pārbaudei ir lietus. Ja automobilī uzkrājies pārlieku liels mitrums, logi svīdīs gluži kā pēc pamatīgas ballītes. Lūk arī iemesls pateikt pārdevējam paldies un doties uz kaimiņu placi.

Protams, sēdekļu pārvalki un paklājiņi ar laiku izžūs. Vai nu dabīgā ceļā, ja ilgāku laiku ir silts, viegli vējains un saulains laiks, vai arī ar sildierīču un speciālu fēnu palīdzību. Taču ir vietas, kur žāvēšana vien nepalīdzēs. Piemēram, skaņas izolācijas materiāli, kas noslēpti zem apšuvuma. Kā likums šie materiāli ir poraini, mitrumu labi uzsūcoši un slikti žūstoši.

Grozies kā gribi, bet plūdi nav tikai dzidrs strauta ūdentiņš vien.Parasti tos pavada dubļu šļūdoņi, kas pamanās iekļūt visos automobiļa mezglos un detaļās. Smiltis un mitrums jau minētajos skaņas izolācijas materiālos drīz vien radīs pirmos rūsas perēkļus, kas īsā laikā izplatīsies pa visām virsbūves detaļām.

Teorētiski “slīkonis” vēl nenozīmē mironis. Ja profesionāli pieiet lietai, ūdens nodarītās sekas var likvidēt un visu savest vislabākajā kārtībā. Nebūsim naivi, tādēļ necerēsim, ka to būs darījis pārpircējs vai pat nevainīgs plūdu upuris. Šos darbus jāuzņemas mums pašiem un jārēķinās, ka tas prasīs pamatīgus izdevumus..

No otras puses, protams, šāds pasākums paģērēs mazāk līdzekļu, ka tāda paša pilnīgi jauna auto iegāde. Tas gan pie nosacījuma, ka “slīkonis” iegādāts par godīgu cenu un ne  pie pārpircēja, kur cena noteikti būs nedaudz virs vidējā, lai neradītu aizdomas.

Ko tieši darīt ar plūdos cietušu braucamrīku? Ideālā variantā nodot to uzticama mehāniķa gādīgajās rokās. Ja tomēr gribās visu izdarīt pašam, tad laikam jau jāsāk ar rūpīgu auto izjaukšanu. 

Virsbūves detaļām jāveic rūpīga skalošana no iekšpuses – durvis, bagāžas nodalījums, tā vāks, sliekšņi un citas detaļas. Vēlams virsbūves detaļu iekšpusi apstrādāt ar pretrūsas līdzekļiem.

Salona apšuvumam jāveic pilna ķīmiskā tīrīšana ar tā dēvēto “tornado” jeb ierīci, kas vienlaicīgi audumā ievada tīrīšanas līdzekļus un tos izsūc kopā ar netīrumiem un mitrumu. Pēc šādas kopšanas vajadzētu ļaut visam izžūt vismaz nedēļu.

Visbeidzot elektroniskie bloki. Tos visus nāktos atvērt, izžāvēt un rūpīgi iztīrīt ar spirtu vai speciāli šim nolūkam paredzētu līdzekli. Elektronikas platīšu celiņi ir tik plāni, ka bez rūpīgas iztīrīšanas drīz vien tie sāks korodēt un zudīs kontakts visos pēc kārtas.

Silts ieteikums visiem lietotu auto meklētājiem – pirms doties uz placi nebūtu slikti izpētīt laika apstākļus konkrētajā valstī vismaz pusgada griezumā. Pieredze liecina, ka vidēji pēc sešiem mēnešiem “slīkoņi” palēnām uzpeld mūsu reģiona auto sludinājumos.

Diagnostika ar degunu, pirkstu un spogulīti zem sēdekļa noteikti nepatraucēs, bet visdrošāk būs tad, ja auto vēstures atskaitē pie ailītes “dabas stihijas” omulīgi gozēsies svītriņa vai nullīte.