Strauji pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, reģionālajās slimnīcās sāk aptrūkties gultu un speciālisti izsīkst. Iestādes domā par risku novēršanu, lai neatkārtotos tas pats scenārijs, kas gada sākumā, taču dažas slimnīcas ReTV Ziņām nenoliedz: nav tālu līdz brīdim, kad gultas būs jāliek koridoros.

Reģionālās slimnīcas - Daugavpils, Jelgavas un Vidzemes - jau no mēneša sākuma atkal uzņem Covid-19 pacientus. “Ja mums ir 200 gultas, tad mēs nevaram 250 pacientus izvietot. Tas nozīmē, ka tad ir jāpārkāpj kaut kādai robežai, tad sākas pacientu izvietošana koridoros, palīgtelpās un tamlīdzīgi,” saka Kārlis Smilga, Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis.

 “Vidēji stacionārā atrodas un ārstējas ap 70 pacientiem, un uz šo brīdi ir 68 stacionāri, no kuriem vidēji deviņi, vienpadsmit pacienti ir smagā stāvoklī,” saka Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.

 “Vidzemes slimnīcā šodien pirmajā oktobrī ārstējas 34 Covid-19 saslimušie pacienti, aizvadītajā diennaktī ir iestājušies deviņi pacienti un trīs ir izrakstīti, un no tiem 34 - trīs ir smagā slimības gaitā,” pauž Benita Brila, Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šobrīd vairumam slimnīcu gultu rezerves vēl ir, bet raizes sagādā medicīniskā personāla trūkums. “Tehnoloģiski mums ir rezerves, gultas ziņā mums ir rezerves, bet, kas attiecas uz speciālistu pieejamību, tagad reizēm parādās problēmas ar dežūrgrafiku nodrošināšanu,” saka Grigorijs Semjonovs.

“Paralēli Covid-19 saslimstībai, citas slimības neatkāpjas, jo terapeitiskais profils ir tikpat piepildīts kā Covid-19 profils, būtībā no 55 gultām aizņemtas ir 53 gultas. Varētu teikt tā, ka slimnīca jau pašreiz atrodas diezgan smagā situācijā, viņa ir piepildīta, visas gultas ir piepildītas vairāk kā 80%, tas nozīmē to, ka slimnīcas kapacitāte tuvu augšējam līmenim, un mēs, protams, skatāmies ar lielām bažām uz nākotni, jo, ja pieaug Covid-19 pacientu skaits, tad mēs ar vienkāršu alegoriju [varam] teikt, ka trīs litru burkā vairāk par trīs litriem ūdens nevar ieliet,” pauž Kārlis Smilga, Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis.

Situāciju sliktāku padara arī tas, ka mediķi ir pārguruši, viņus ir grūti motivēt strādāt; ārstiem ir nepieciešama atpūta. “Protams, ka ir grūti, un sākotnēji, kad vēl nebija pieejama vakcinācija, saslima arī darbinieki, tie bija jāaizvieto. Bija gadījumi, kad māsas netika ikgadējā atvaļinājumā, lai varētu nodrošināt veselības aprūpi,” stāsta Benita Brila.

 “Protams, ka ir pārguruši, un droši vien, tas fakts ir ļoti jūtams, ka esam uzsākuši to kārtējo vilni bez jebkādām emocionālām rezervēm. Kolēģos vēl no pagājušā perioda jūtams, ka ir ļoti noguruši. Tas emocionālais uzkrājums, izdegšana, astēniskais sindroms daudz ko arī ietekmē un nosaka. Tas ir arī jūtams veselības stāvokļa ietekmē. Protams, viņi nevar ar tik izteiktu entuziasmu ķerties klāt, un tās motivācijas, kas iepriekš strādāja, piemēram, papildus piemaksas, tagad tas tik spilgti nenostrādā,” saka Grigorijs Semjonovs.

 “Mēs strādājam visu vasaru, tagad rudenī ar šo 80% noslodzi, tas nozīmē to, ka uz vienu ārstu ir pietiekami daudz pacientu. Šis darbinieku noslodzes līmenis ir ļoti augsts, līdz ar to - pastāv draudi kvalitātes pasliktināšanai,” pauž Kārlis Smilga.

Viens no veidiem, lai lielākās reģionālās slimnīcas netiktu pārpildītas, tiks piesaistītas citas slimnīcas, kas atrodas apkārtnē. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kurā ir 55 Covid-19 slimnieki, no kuriem 18 ir smagā stāvoklī, jau domā par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu.

Foto: Freepik