Traģiskās zemestrīces Turcijā un Sīrijā latviešiem liek novērtēt vietu, kurā dzīvojam. Pēdējās zemestrīces un to pēcgrūdienus fiksējusi arī vienīgā seismisko novērojumu stacija Latvijā. Tā atrodas Talsu novada Baltijas jūras piekrastē. Visbiežāk tā fiksē pašu cilvēku izraisītus sprādzienus.

Latvijā vienīgā aktīvā seismoloģiskā stacija atrodas pavisam netālu no Šlīteres bākas, no skata nezinātājam tā izskatās pavisam necila. Monitoringu veic Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas centru. Mērījumi notiek nepārtraukti. Dati tiek sūtīti arī uz starptautisku datubāzi, ir pieejami ikvienam interesentam. “Šajā pazemes bunkurā atrodas viens sensors, spēj sajust, vai tas kustas vertikāli, vai kādā horizontālā virzienā. Sajūt ļoti, ļoti vieglas kustības. Lai monitorētu situāciju Latvijā, izmantojam ne tikai šo novērojumu staciju, bet arī stacijas, kas atrodas kaimiņvalstīs,” stāsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs.

Slīteres stacija atrodas mērījumiem ļoti izdevīgā lokācijā – tā neatrodas tuvu lielām ceļu maģistrālēm vai dzelzceļa transportam. Bunkurs izveidots tā, ka tas atrodas tieši uz stabiliem pamatiežiem, kas ļauj veikt precīzākus mērījumus. Latvijas Universitātes pētnieks Viesturs Zandersons stāsta, ka Slīterē ar laika nobīdi tiek uztverta seismiskā aktivitāte no visas pasaules.

Latvijā nopietnas zemestrīces nav bijušas. Iežos ir lūzumi, kas kādā brīdī var reaktivēties. Karušs: “Vēsturiski skatoties uz to, kādas zemestrīces pie mums ir notikušas, nevaram runāt par spēcīgām zemestrīcēm. Tās ir labākajā. Sliktākajā gadījumā vidēja stipruma zemestrīces, kas ir izteikti lokālas.”

Zandersons: “2004. gadā, kad bija zemestrīces Kaļiņingradas teritorijā, noteiktā momentmagnitūda bija apmēram 5-5,2. Tur bija vairāki grūdieni. Attiecīgi Latvijas teritorijā tā varētu būt sajūtama kā trīs magnitūdu zemestrīce, kas principā cilvēkam ir gandrīz vai nejūtama.”

Lielākoties Latvijā seismiskā monitorēšanas stacija uztver sprādzienus, kas rodas cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā. Karušs: “Mums Latvijā ir vairāki karjeri, kur notiek spridzināšanas darbi. Tiek iegūti dolomīti, ģipši, kaļķakmeņi. Šie sprādzieni izraisa ļoti vieglus satricinājumus. Uzreiz ir jāsaprot, ka mēs nerunājam par lieliem satricinājumiem. Garām braucošs kravas vilciens noteikti radīs spēcīgākas vibrācijas nekā sprādziens karjerā.”

Lai monitorētu situāciju Latvijā, speciālisti izmanto un analizē ne tikai Slīteres, bet arī kaimiņvalstu novērojumu staciju datus.