Smaga kāja izraisa nāvi. Nespied gāzi grīdā

Jaunizveidotā kampaņa “Smaga kāja izraisa nāvi, nespied gāzi grīdā” veltīta visiem ātruma pārkāpējiem un agresīviem braucējiem, lai aizdomājas, kādas sekas tas var nodarīt.

Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Mārtiņš Mālmeistars stāsta: “Ikgadējā pieredze tieši vasaras sezonā - jūnijā, jūlija un augusta mēnešos - rāda, ka ātruma pārkāpšana ir visbiežākais cēlonis vissmagākajiem satiksmes negadījumiem. Viens no šīs kampaņas mērķiem kampaņas ietvaros ir mazināt taģiskos ceļu satiksmes negadījumus, bet, protams, ka ne vienmēr, kad tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, notiek kāds ceļu satiksmes negadījums. Mūsu mērķis ir mazināt toleranci sabiedrības vidū, kas pieļauj ātruma pārkāpšanu, proti, blakus sēdētāj, vai ģimenes loceklis, kolēģis, kas arī atrodas šajā transporlīdzeklī, ka ir jāmainās šai sabiedrības domai, ka atļautā braukšanas ātrums ir pieņemams un tā ir sabiedrības ikdiena.”

Statistika arī apliecina to, ka ātri mums patīk braukt, piemēram, stacionārie fotoradari šī gada jūlijā ir fiksējuši vairāk nekā 32 tūkstošus gadījumu. Ja salīdzinam ar pagājušo gadu, tad kāpums ir ievērojams. Pērnajā gadā fiksēti 24 tūkstoši ātruma pārkāpēju. Visā 2021. gadā fiksēti vairāk nekā 311 tūkstoši. Vasara nenoliedzami ir tas laiks, kad cilvēki vēlas braukt ātrāk. Ja salīdzina šī gada februāra mēnesi ar pieminēto jūlija, tad skaits gandrīz ir trīskāršojies. Februāra mēnesī vien 12 tūkstoši ātruma pārkāpēju. Mārtiņš Mālmeistars: “Par to ir jārunā un jāatgādina, ka ātruma pārkāpšana ir viens no lielākajiem biediem gan pasažieriem ātruma pārkāpēja transportlīdzeklī, gan arī citiem satiksmes dalībniekiem. Tas rada bīstamās situācijas un daudzas traģēdijas.” 

Pērnajā gadā CSDD veica pētījumu, lai noskaidrotu, kāds ir autovadītāju vidējais braukšanas ātrums. Apdzīvotās vietās atļauto braukšanas ātrumu ievēro vien 40% autovadītāju, ārpus apdzīvotajām vietām atļauto ātrumu ievēro 30% autovadītāju. Vidējais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām ir 98 km/h, apdzīvotās vietās vidējais braukšanas ātrums ir 57km/h. Mārtiņš Mālmeistars: “Var redzēt, ka šie līdz plus desmit kilometri stundā ir sabiedrībā pieņemtā norma, kas būtībā pierāda, ka transporlīdzekļa vadītāji ikdienā ļoti pārkāpj braukšanas ātrumu. Taču visi pētījumi ir parādījuši, ka visi plus desmit kilometri stundā gandrīz par četrām reizēm palielina risku iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Ja braukšanas ātrums ir lielāks, bet reakcijas laiks mazāks, reakcijas laiks ir pa īsu, lai transportlīdzekļa vadītājs spētu noreaģēt.”

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis saka, ka ātruma pārkāpēju atrunas par pārniegto ātrumu ir visdažādākie, bet lielākoties tie jau policistiem ir vairākas reizes dzirdēti, piemēram, kavēšanās. Šobrīd aktuāli - steidzas nogādāt bērnu uz skolu. Daļa pārkāpēju uzskata, ka laikapstākļi ir atbilstoši, lai varētu braukt ātrāk. Tad ir tādi, kuri nemelo, saka, kā ir - man patīk ātri braukt un daru to visu laiku. “Jebkura kampaņa, jebkurš pastiprinātais kontroles mehānisms vai periodiski pasākumi ir pozitīvi. Jāatzīst, ka ir gadījumi, kad tiem pārkāpējiem, kuriem ir tendece pārkāpt vai tikai viņi policijas redzeslokā nonāk tieši kampaņas laikā, tad arī viņš saprot pārkāpumu būtību, izjūt to un nerodas nesodāmības sajūta. Jāatzīst, ka daudzi izvairās no sodāmības, soda saņemšanas un turpina apzināti pārkāpt vai braukt ātrāk, kā noteikumi nosaka.”

Dodamies pie tiem cilvēkiem, kuri steidz palīgā tiem, kuri nonākuši neapsaužamā situācijā un redz, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri izvēlas neievērot noteikumus - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki (NMPD). Piemēram, Uģis Vilnis, NMPD Valmieras brigādes vadītājs, šinī jomā strādā 17 gadus. Viņš ir pieredzējis ļoti ir daudz. “Mūs izsauc, kur ir maznozīmīgas traumas, par laimi. Bet ir arī tādas, kur ir iespiests, ir arī nāves, kad cilvēks līdz atbraukšanai ir miris. Ja tu nevari nāvi pārdzīvot, tad šeit tev nav, ko darīt, ja nevari saņemties. Stulbi skanēs, bet profesionālais idiotisms. Ja tu to nevari, tad tev nav. Var būt tā, ka dienā ir divas nāves. Nerunājot par avārijām, bet citiem nāves izraisītājiem. Bieži vien man saka, ka nav sirds krūtī. Bet, ja es ņemšu to visu pie sevis, tad man nav, ko te darīt. Vēl Saulkrastos strādāju. Tur mašīna bija uzmetusi kūleni, automašīna bija virsū uzkritusi, bet diemžēl viņš arī bija miris. Izkritis no mašīnas, uzkritusi virsū. Necenšos ņemt to līdzi uz mājām. Par laimi, man nav bijiis, ka bērni smagi cietuši. Tā ir tā lieta, ko es negribētu. Motociklistiem pārsvarā ir pašu vaina. Šovasar bija divi, viens telefonā skatījās un ieskrēja citā mašīna, otrs - uz šķembainā ceļa gāja uz apdzīšanu. Lai izvērtētu motociklistu, viņam ir tērps, kamēr tiec klāt - tas vēl laiku prasa.”

Edvarts Melnis VUGD strādā desmit gadus. Viņš uz katru izsaukumu brauc ar vienu domu - ja mēs to neizdarīsim, neviens cits arī to neizdarīs. “Prāts nestrādā tā, ka tu varētu kaut ko neizdarīt vai ir bail, neesi adekvāts tajā brīdī. Tu vienkārši to visu aizmirsti un esi tiešā darba darītājs. Tu dari, kas jādara, un seko vadlīnijām. Mans raksturs ir tāds, ka aizmirstu, kad iekāpju mašīnā un braucam atpakaļ uz mūsu dislokācijas vietu. Es visu aizmirstu, man nenāk līdzi neviens tas skats. Ja es gribu, es atceros, bet izvēlos neatcerēties. Tie bija Jāņi, esmu arī ūdenslīdējs, mēs bijām aizbraukuši izcelt vienu cilvēku. Atbraucām atpakaļ, ar kolēģi iekāpām džipā, aizbraucām uz notikumu vietu, kur bija avārija - bija nepieciešams samainīt personālu, jo tas personāls devās uz citu izsaukumu, kur bija paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Skats bija tāds, ka avārijā tika iesaistīta smagā automašīna un vieglā automašīna. Priekšā bija izskrējis dzīvnieks. Kā kurš reaģēja, bet automašīna tika iznīcināta. Bija krēsla. Dzīvnieks bija pa gabaliem, mašīna pa detaļām, cilvēki pa detaļām. Policija uztaisījusi norobežojumu, kur pat nevar pabraukt garām. Tas bija tāds skats, kas nebija vēl redzēts.”

Brīdī, kad cilvēks ir iespiests automašīnā, glābējiem viss ir jāveic ļoti ātri, tāpēc talkā nāk speciāls aprīkojums.

Glābēji visā Latvijā šogad uz ceļu negadījumiem ir steigušies 179 reizes, pērn pa visu gadu kopumā bija 239. Valsts policija ir publiskojusi pārskatu par pērno gadu. Vairāk nekā 19 tūkstoši ceļu satiksmes negadījumi tika reģistrēts pērnajā gadā. No tiem 146 bojāgājušie, 470 smagi cietuši un vairāk nekā 3500 viegli cietuši. Kā iemesls letāliem gadījumiem uz ceļa ir sadursmes un uzbraukšana gājējiem. Drūmāka aina un ar mīnus zīmi, salīdzinot ar 2019. gadu un 2020. gadu, iezīmējas autovadīšana alkohola reibumā. Pērnajā gada pie stūres pieķerti 3500 autovadītāji alkohola reibumā. Negadījumi, ko izraisījis šoferis alkohola reibumā, ir 808.