Smilšu pūķi un citi pasaku tēli Pasta salā


Jelgavā šonedēļ simtiem tonnu smilšu tēlnieku rokās pārtop par pūķiem, karaļiem un citiem dažādu tautu folkloras un pasaku tēliem. Astoņpadsmitajā starptautiskā smilšu skulptūru festivāla tēma ir pasaules tautu pasakas, kuru tēlus smiltīs atveido piecpadsmit mākslinieki no desmit valstīm.

Pasta sala Jelgavā šonedēļ pārtop par karaļvalsti, kurā vienkopus pulcējas pasaku tēli. Galveno vietu pasaku karaļvalstī ieņem Kārļa Īles un Maijas Īles veidotā 7,5 metrus augstā skulptūra, kas veidota pēc brāļu Grimmu pasakas ''Četri brāļi amata pratēji'' motīviem.

Maija Īle: “Galvenais varonis ir vislielākais pūķītis. Aptuveni 200 tonnas smagais pūķītis ir nolaidies Pasta salā. Viņš nolaupījis princesi, un tad, protams ierodas četri izdarīgie brāļi, kas atbrīvos princi no pūķa nagiem.”

Tēlniece stāsta, ka Pūķis kā galvenais izvēlēts, jo tas ir izteiksmīgs, varens tēls kam dažādu tautu kultūrās ir dažāda nozīme.

“Viņš ir tāds ļoti labs simbols ar dažādām nozīmēm. Austrumu kultūrās pūķis ir tāds sargājošais, laimi nesošais. Rietumu kultūrās viņš tāds ļaunais. Laupītājs.”

Lietuvā dzīvojošais mākslinieks no Indonēzijas pasaku valstībai pievieno senu stāstu no kura atainots neliels fragments - kā dēmonu karalis apēd Mēness dievu.

I Made Sutana, tēlnieks no Indonēzijas: “Dēmonu karalim nav ķermeņa ir tikai galva. Saules aptumsuma laikā dēmons apēda Mēness dievu. Attēlos Mēness dievs vienmēr redzams dēmona rīklē.”

Smiltīs attēlotie skarbie pasaku tēli mijas ar labajiem. Latvijā labi zināmā tēlniece Agnese Rudzīte- Kirillova savā darbā šoreiz vēsta par krustcelēm, kurās nonāk daudzi mūsu pasaku varoņi.“ Vai nu mēs iesim pa labi, vai nu mēs iesim pa kreisi un attiecīgi no izvēles būs rezultāts. Tāpēc man ir ielikts sieviešu tēls, kas mazliet simboliski ir mūsu Laimdota un Spīdola. Ir nešpetnāka dāma, kas izvēlējusies vienu ceļu, un otra dāma, kas ir godīgāka un izvēlējusies citu ceļu, bet būtībā jau nav sliktas un labas izvēles, ir vienkārši savādākas.”

Daudzas Latvijā labi zināmas pasakas ir populāras arī citās valstīs. No pasakas par Ansīti un Grietiņu šoreiz būs apskatāma saldumu mājiņa kurā ragana iemānīja bērnus.

Kevins Kravfords, tēlnieks no ASV: “Man patīk arhitektūra, tāpēc vēlējos izveidot ko atpazīstamu. Tā tapa saldumu mājiņa no pasakas ''Ansītis un Grietiņa''”

Tēlnieks Ihors Tkačevskis, no Ukrainas līdz šim Jelgavā piedalījies tikai ledus skulptūru festivālā, šoreiz par savu pasaku varoni, neraugoties uz vasarīgo svelmi, izvēlējies sniega karalieni.

“ Jūs jau esiet trešā, kas prasa kāpēc sniega karalieni? Tāpēc, ka es biju Jelgavā uz ledus festivālu, un man Jelgava asociējas ar sniegu, ledu un ziemu. Sniega karalieni es izvēlējos arī tāpēc, ka tā nav tikai pasaka, tā ir arī filma un bērni to zina.”

Pasaku valstība apmeklētājiem durvis vērs sestdien.