Meteoroloģijas centrs jau atkal izplatījis oranžo brīdinājumu par snigšanu valsts austrumu un centrālajā daļā, lai gan pagājušajā nedēļā uzkritušais sniegs vēl nav paspējis nokust. Tas rūpes rada māju īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kuriem jārūpējas, lai sniegs nesakrātos uz jumtiem, neapdraudētu garāmgājējus, arī pašus jumtus.
Edīte Krūmiņa, mājas īpašniece, stāsta, ka situācija esot slikta – viņai nav sniega aizturētāja. Tā kā ir bleķa jumts, kad paliek siltāks, sniegs slīdot lejā. “Pagaidām paļaujamies tikai uz dabu, domājām, ka varbūt nebūs tā sniega, bet tā problēma ir jārisina ,” viņa atzīst.
Par daudzdzīvokļu māju jumtu tīrību jārūpējas namu apsaimniekotājiem. Tiesa gan, ja dzīvokļu īpašnieki par to vienojušies un deleģējuši šādus darbus veikt un ja mājai ir finansējums.
SIA ''Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde'' tehniskais direktors Oļegs Kukuts uzsver, ka, ja mājai ir pieejami finanšu līdzekļi, darbu veicot uzreiz, taču, ja nav – norobežo teritorijas, lai krītošais sniegs, lāstekas nenodarītu ļaunumu. “Ja mājai nav naudas, vai viņi nav jums deleģējuši veikt šos darbus, tad raibās bantītes stāv, kamēr sniegs nokūst,” tiek piebilsts.
Brīdinājuma lentas, kas nereti potenciāli bīstamo vietu liek gājējam apiet pa ielas braucamo daļu, redzamas daudzviet un teju visās pašvaldībās. Tomēr ne vienmēr tas liecinot par paviršu attieksmi vai finanšu trūkumu.
Nauris Bērziņš, SIA ''Ozolnieku KSDU'' valdes loceklis, stāsta, ka tīra visu saviem spēkiem. Ja pieņem, ka visai Latvijai vienlaicīgi vajadzēšot pacēlājus, radīsies problēma.
Pagājušajā nedēļā visdziļākais sniegs uzsniga Tukuma pusē, bet, kā skaidro pašvaldības policijā, administratīvie protokoli neesot sastādīti.
Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieks pauž: “Katrā gadījumā darbs ir veikts, ir runāts ar īpašniekiem, bet pašreiz primāri mums ir cīņa ar Covid. Mēs esam arī daudz kur iesaistīti, mums neatliek laika pārējām lietvedībām."
Par savlaicīgi nenotīrītām ietvēm un jumtiem, normatīvie akti paredz arī sodu, kura apmēru nosaka pašvaldību saistošie noteikumi. Fiziskām personām tas var būt līdz pat vairākiem simtiem eiro, bet juridiskām pat vairāk nekā tūkstoš eiro.
