Latvijā noslēgusies uzlādes staciju tīkla izveide. Piecu gadu laiku uzstādītas 139 stacijas, kur uzlādēt elektroauto. Eiropas Savienībās tuvāko gadu laikā iecerēts samazināt iekšdedzes dzinēju auto apriti, taču elektrospēkratu iegāde ir dārga, uzlādes stacijas pie daudzīvokļu ēkām praktiski nav.
Pērn Eiropā tika reģistrēti vairāk nekā 1,3 miljoni elektromobiļi, kas ir par pusmiljonu vairāk nekā 2019. gadā. Eiropas Savienības mērķis līdz 2030. gadam panākt, lai uz dalībvalstu autoceļiem būtu ap 30 miljoniem elektrisko spēkratu, pagājušā gada beigās tie bija mazliet vairāk par četriem miljoniem. Lai gan paredz, ka pēc 14 gadiem Eiropas Savienībā drīkstēs reģistrēt tikai bezizmešu auto, pagaidām satraukumam nav pamata. “Nevajag stresot un kacināt sabiedrību, neviens nespiež tagad un tuvākajos gados pirkt, jo elektroauto ir būtiski dārgāks nekā parastās mašīnas. Auto, kam ir hibrīda un iekšdedzes dzinēja versija, tad cena ir dubultā, kāds tad tur ir pamatojums,” saka Kristaps Skutelis, tehnoloģiju eksperts un blogeris.
Vidējās elektroauto cenas svārstās no 30 līdz 40 tūkstošiem eiro. No nākamā gada plānots piešķirt atbalstu jaunu elektroauto iegādei 4500 eiro apmērā, lietotiem auto un saucamajiem “plug-in” hibrīdiem - 2250 eiro. Savukārt lietotu elektrospēkratu var iegādāties arī zem 20 tūkstošiem eiro.
Šogad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) noslēgusi projektu ar 29 uzlādes stacijām, kopā Latvijā ir vairāk nekā 200 vietas, kur uzlādēt elektroauto. Projekta mērķis bija izveidot uzlādes staciju tīklu, kas nodrošinātu elektromobiļu pārvietošanās visā Latvijā.
CSDD Elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas vadītājs Pauls Beinarovičs: “Uz TNT ceļiem jeb lielajām šosejām uzlādes stacijas izvietotas 30km +/- 10 km viena no otras, kopā ceļu tīklā izvietotas stacijas 50 km attālumā, lielākajās apdzīvotajās vietās lielāks skaits uzlādes staciju - kopā 43.”
Uzlādes staciju skaits ir pietiekamā daudzumā, stāsta Māris Baltiņš, kurš ar ģimeni ceļo pa Eiropu ar “Tesla” markas auto. Šovasar vien Baltiņa ģimene pabija Itālijā divas reizes, braucot ar elektroauto. “Latvijā pagaidām ir ļoti labi. Vienīgā nianse, ka katrā uzlādes stacijā ir viena uzlādes vieta, lādētājam ir trīs vadi, kur viens vads ir priekš vecajiem nisaniem, abi pārējie, kurus teorētiski var manai mašīnai un citām Eiropas mašīnām - viens ātrās uzlādes, otrs – lēnās.”
Arī Kristaps Skutelis, kurš jau divas vasaras veicis 20 braucienus ar dažādiem elektroauto, katru tūkstoš kilometru garumā pa Latviju atzīst, ka ir pietiekams daudzums uzlādes staciju. “Aizbrauc uz mazāk izmantotām stacijām, redzi, ka neizmanto, jo tur ir zirnekļu tīkli palikuši - Ludzā redzēju tādu situāciju, ārpus Rīgas stacijas.”
Jaunākie elektromobiļi var veikt distanci līdz 400 kilometriem un vairāk - daudz kas ir atkarīgs no ceļa reljefa, braukšanas ātruma un gaisa temperatūras. Latvijas reģionos uzlādes staciju ir pietiekami, taču, kā atzīst Skutelis, tad vairāk lokāciju uzlādēt auto būtu nepieciešams tieši Rīgā.
