Sociālais darbinieks - atbalsta palīdzības sniedzējs

“Sociālais darbinieks ir atbalsta palīdzības sniedzējs. Es teiktu, ja varētu tēlaini zīmēt, vizualizēt, tad es zīmētu klientu pa vidu – pie vienas rokas eju es, bet pie otras iet speciālists, kuru mēs piesaistām, un mēs kāpjam tādā stāvā kalnā no lēzenas vietas, no bedres,” pauž Indra Krūkliņa, sociālā darbiniece.

Vardarbība, atkarības, cilvēktirdzniecība - sociālie darbinieki sastopas pat ar ļoti smagiem un sarežģītiem dzīves stāstiem, no tiem izrietošajām sekām. Valmieras Sociālo lietu pārvaldes sociālā darbiniece Indra Krūkliņa strādā ar ģimenēm un bērniem. Viņa teic, ka situācijas ir tik dažādas un ka nav vienādu lēmumu par cilvēkam nepieciešamo palīdzību. Tas ir arī darbs ar vecākiem, kuri ir ieslodzījumā vai no tā atbrīvoti un vēlas atjaunot saskarsmi ar bērniem. Šobrīd Covid-19 krīzes ietekmē arī darbs ar ģimenēm, kurās zaudēts darbs, ar ģimenēm, kuras atgriezušās no ārzemēm… un tā var uzskaitīt vēl un vēl.

Lai varētu cilvēkam palīdzēt, ir svarīgi iegūt viņa uzticību, taču šajā laikā tas ir nedaudz apgrūtinoši. Klātienes tikšanās ar klientiem ir ievērojami samazinājušās, un saziņa pārsvarā notiek attālināti - ar telefona vai video zvanu. Ne katram un ne visos gadījumos tas iespējams.

Sociālā darbiniece Karlīne Jākobsone saka, ka esot grūti, jo cilvēku satikt klātienē un runāt nav viens un tas pats, kad runā pa telefonu. Var redzēt grimases, ķermeņa valodu.

Lai noskaidrotu un pārrunātu šī brīža situāciju un to, kāda palīdzība vēl būtu nepieciešama, šoreiz ar telefona zvanu gan nepietiks, tāpēc Karlīne Jākobsone dodas uz sociālo grupu kopdzīvojamo māju, kur jāsatiek viens no deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” klientiem.

Karlīne Jākabsone par Egīlu stāsta, ka viņam varēja piešķirt grupu dzīvokļa pakalpojumu, lai mācītu patstāvīgu dzīvi, mācītu pamatprasmes: rēķinu apmaksu, higiēnas ievērošanu, telpu uzkopšanu. “Sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai viņš var funkcionēt sabiedrībā, lai viņam nav jānonāk aprūpes centros,” tiek pausts.

Pēc sarunas, kas aizritēja viegli, palīdzības saņēmējs Egīls atzīst, ka ir labi, ka var šādi ar kādu izrunātie un ka zini, ka ir pie kā vērsties un būs, kas atbalstīs morāli. Egīls ir dabūjis sētnieka darbu un šobrīd ļoti gaida vasaru.

Uz vietas kabinetā vai tiekoties ar klientiem, sociālais darbs gan nebeidzas līdz ar darba dienas beigām. Smagākās un sarežģītākās situācijās - par klientu nākas domāt arī esot mājās un brīvdienās.

Sociālā darbiniece Indra Krūkliņa saka, ka viņai esot bijuši gadījumi, kad piektdienas vakaros aizbrauc mājās ar smagu sirdi, nezinot, vai kādu konkrētu cilvēku vēl satiksi. “Saruna beigusies ar to, ka viņa nevēlas, piemēram, dzīvot, un krīzes centrā viņa neieiet, viņa neies. Un tad ir tā, ka jāņem arī tas darba telefons uz māju, ik pa laikam jāpiezvana, vai viss ir kārtībā.”

Indra Krūkliņa piebilst, ka sociālais darbs ir ļoti plašs. Dažkārt tam nevar novilkt robežu, taču sociālais darbinieks nav glābējs. Katrs cilvēks ir pats savas dzīves eksperts un - vai un kā - izmantos viņam sniegto palīdzību, ir paša ziņā un gribas spēkā. Ir situācijas, kas ieilgst gadiem, bet nav arī mazums gadījumu, kad cilvēkam izdodas pārvarēt un tikt laukā no savas sarežģītās situācijas. 


Foto: unsplash.com