Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šodien, savā svētku dienā kā allaž vērš uzmanību drošības jautājumiem, iepazīstina ar ugunsdzēsēja glābēja profesiju, tehniku un aizsargtērpiem. Tāpat šodien ar dažādiem apbalvojumiem godināti 125 labākie darbinieki un partneri. Pirms dažām dienām saviem ugunsdzēsējiem glābējiem paldies izteica arī Vidzemes reģiona brigādē, kur vērš uzmanību arī ar dienesta attīstību saistītiem jautājumiem.
Ugunsdzēsēju un glābēju diena ir svētki ne tikai tiem, kuri dodas uz izsaukumiem, bet arī tiem darbiniekiem, kuri strādā, piemēram, zvanu centrā un prevencijā – tā šajā svētku laikā izsakās ģenerālis Intars Zitāns: “ Protams, bez mums ir virkne citu ugunsdzēsības dienestu – ir gan dzelzceļa ugunsdzēsēji glābēji, gan lidostas, gan ir uzņēmumi ar saviem ugusndzēsējiem glābējiem, un, protams, neizpaliek bez pašvaldības un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, un viņiem tie arī ir svētki, arī viņus gribētu sveikt svētkos – novēlēt mazāk izbraukumu, bet lielāku budžetu.”
17. maijs gan ir ne tikai Ugunsdzēsēju un glābēju diena, šodien ir arī 158. gadadiena Ugunsdzēsībai Latvijā, un, spriežot par attīstību, dienesta priekšnieka vietnieks norāda, ka ir trīs galvenie virzieni – personāls, aprīkojums un infrastruktūra. Zitāns ReTV norāda: “Nākamajos trijos gados mums plānojas attīstība tehnikas nomaiņā, praktiski mēs ceram, ka tuvāko trīs četru gadu laikā mēs nomainīsim visu savu autoparku. Ja runājam par katastrofu pārvaldības centriem, tad praktiski astoņi no valsts budžeta jau būvējas.”
Tuvākajā laikā no Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļiem projektēs vēl septiņus centrus reģionos. Intars Zitāns atklāj, ka esot arī iestrādnes 16 depo būvniecībai no valsts budžeta. Pēc Zitāna teiktā, virs 200 miljoniem investīciju plānojas tieši nākamajos trijos gados. Diemžēl, sliktāka situācija ir ar perosonāla piesaisti, atlīdzībām. Proti, vidējā atlīdzība dienestā atpaliek no vidējās tautsaimniecībā par 30%.
Daļa darbinieku ir pārslogoti, turklāt dienesta virsstundu atmaksāšanai trūkstot naudas. Tāpat arī pēdējā laikā nācies cilvēkus pārvietot no vienas struktūrvienības uz citu, kā rezultātā posteņus uz neilgu laiku slēdz. Šobrīd kopumā dienestā strādā aptuveni 3200 cilvēki un visvairāk trūkst dispičeri un virsnieki.
