Šogad mežā apmaldījušies 24 cilvēki. Pēdējais gadījums bijis Balvu novadā 19. jūlijā. Ogojot un sēņojot, apmaldās arī tie, kuri teritoriju šķietami labi pārzina. Tā reiz gadījies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektorei, kura apmaldījusies pavisam netālu no mājām. Iestājoties panikai, pat vispazīstamākās vietas šķiet svešas. “Man šķiet, ka es tikai vienu sēni nogriezu. Tad bija tā, ka es iegāju mežā un sapratu, ka nu ir viss, es nesaprotu, kur mēs tiksim ārā. Tajā panikas brīdī mēs pārbridām pāri upei, un es vēl nesapratu, kurā vietā mēs esam. Tad man vīrs teica – es visu saprotu, bet, kā jūs upei tikāt pāri. Viņš to nesaprata. Tajā izmisuma brīdī tiešām cilvēks var visu ko paveikt. Es šajā gadījumā gāju uz suņa rejām,” saka Dace Legzdiņa, VUGD pārstāve.
Tieši dažādas skaņas var palīdzēt no meža izkļūt – mašīnu rūkoņa, suņu rejas, vilciens un citas. Bet brīdī, kad cilvēks ir sapratis, ka paša spēkiem no meža neizkļūs, speciālisti iesaka palikt uz vietas un zvanīt glābšanas dienestam. Tāpat, dodoties mežā, iesaka ievērot kādas īpašas pazīmes – zīmīgus kokus, akmeņus, mājas, lai varētu vietu aprakstīt dispečeram. “Vienmēr pateikt kādam tuviniekam, kur mēs ejam, cik ilgi mēs būsim projām. Ģērbties košākās drēbēs, nevis nomaskēties, lai mūs neviens neierauga, lai nenogriež kādu mūsu sēni, kas ir pamanīta,” pauž Dace Legzdiņa.
Spilgtās drēbēs ģērbtu ogotāju vai sēņotāju daudz labāk var pamanīt arī ugunsdzēsēju glābēju drons, tādi visā Latvijā ir 43. Ar tiem glābšanas dienests sāk strādāt šajā gadā. Ierīce paredzēta, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu veikt izlūkošana no gaisa, pēc iegūtās informācijas operatīvi rīkoties. “Riņķojam ap to vietu, kur tas cilvēks apmēram varētu būt, pēc apraksta, kur viņš ir bijis, un skatāmies. Varam ieslēgt arī infrasarkano kameru. Ja tas cilvēks ir silts, tad viņš tomēr parādīsies kaut kur starp kokiem kā silts objekts. Vēsākā laikā noteikti cilvēku labāk redzēs, nekā tādā karstā laikā kā tagad,” stāsta Einārs Ronis, VUGD pārstāvis.
Tāpat glābēju drons aprīkots ar skaņas iekārtu. Ja cilvēks ar to ir atrasts, tad pilots var dot norādījumus un izvest no meža. “Mežā ir lieli plašumi, ne vienmēr mēs varam tajos piekļūt un saprast, kur šis cilvēks ir iegājis. Tas pats, kas būtu, ja uz ugunsgrēku jāzvana – kurā vietā esat, pagasts, kas ir noticis, cik jūs esat cilvēku, kādā laikā jūs iegājāt, teiksim, vai jūs iegājāt no rīta mežā, vai iegājāt pēcpusdienā, lai apmēram zinātu to laiku, jo izmisumā mēs varam noiet gabalus ļoti, ļoti,” skaidro Dace Legzdiņa.
Ugunsdzēsēji glābēji atgādina, ka Valsts meža dienests izsludinājis ugunsnedrošo periodu, tāpēc, dodoties mežā, ir jāizturas atbildīgi. Nedrīkst dedzināt ugunskurus, izmest sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus, kas var izraisīt ugunsgrēku, jo to dzēšana ir ilgstoša un sarežģīta, rada nopietnu kaitējumu mežam.
