SOS bērnu ciematiem aprit 25 gadi

Pagājuši 25 gadi, kopš arī Latvijā ir SOS bērnu ciemati. Izveidotās mājas Īslīcē un Valmierā ir ļāvušas simtiem bērnu uzaugt ģimeniskākā vidē, nekā tas ir bērnunamos – institūcijās ar gariem gaiteņiem, koplietojamām telpām un nelielām istabiņām. 

SOS bērnu ciemtu Valmierā atklāja pirms 15 gadiem. Toreiz pirmā ģimene šeit sāka dzīvi mājā ar nosaukumu “Dadzīši”. Taču šodien šo ciematu par savām mājām sauc jau aptuveni 60 bērni. SOS bērnu ciemata Valmierā vadītājs Edijs Pētersons: “Diemžēl sociālā situācija Latvijā neuzlabojas, daudzi bērni paliek bez vecāku aprūpes. Ir audžuģimenes, kas var uzņemt, bet viņas nav pietiekami. Tā kā mēs joprojām redzam savu vietu arī turpmāk Latvijas aprūpes jomā.”

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja saka: “Latvijai vēl ir, kur iet uz priekšu un veidot šāda veida pakalpojumus. Mēs noteikti turpināsim sadarboties arī ar valsts pārvaldi. Skaidrs, ka tādi bērnunami, tādas lielās institūcijas, tas nav vairāk pieļaujumi, bet diemžēl ir situācijas, kad bērni ir jāizņem no ģimenēm. Ja tāda situācija notiek, ir noteikti jāpiedāvā šī alternatīvā ģimeniskā vide.”

Lai arī par situāciju kopumā asociācijā izsakās skaudri, tomēr šī nedēļa SOS ciematiem, to darbiniekiem un bērniem ir svētki, kas aizvadīti kopīgās izklaidēs – sporta sacensības, picu cepšanas darbnīca un citas lustes. Edijs Pētersons: “Vakardien mēs gājām ar bērniem pārgājienā. Braucām ar autobusu uz Brenguļiem un nācām ar bērniem kājām atpakaļ. Bija ļoti, ļoti karsts, bet izturējām! Tā bija kopības, saliedētības sajūta, ka mēs varam būt – izrunāties, tik daudz atcerēties.”

Šodien jubilejas svinīgā daļa – uzrunas, bērnu deju, muzicēšanas un dziedāšanas priekšnesumi. Šāda - ģimeniskai videi pietuvināta - aprūpe nevarētu pastāvēt bez SOS mammām un auklītēm. 

Ilze Paleja: “Tas ir milzīgs darbs. To pat nevar nosaukt par darbu, tā faktiski ir misija. Šie bērni ir sarežģīti, viņi ir piedzīvojuši dažādas grūtības un traumas. Faktiski, lai to izdzīvotu, ir vajadzīgs spēks, dzīves gudrība un arī zināšanas.” 

ReTV satiek vienu no vairākiem darbiniekiem, kuri ciemtā strādā jau kopš pirmās dienas – SOS mammu Ludmilu Kozlovsku. “Mēnesī man ir desmit brīvdienas un tajās dienās nāk auklīte, kura mani aizstāj. Auklīte dara tieši to pašu, ko mamma – rūpējas par bērniem, gatavo ēst, pilda mājasdarbus, ved pie ārsta, pie zobārsta, viss jādara, kā ģimenē to dara vecāki. Ne ar ko tas neatšķiras. Tas gandarījums, ka izaug kārtīgi cilvēki. Visādi mums ir gājis, bet viņi atgriežas, grib parunāties, piezvana, dažs pat ir teicis paldies, ka ir ciematā bijuši, ka tā ir bijusi labākā viņu dzīves daļa.”

Šobrīd “Lācīšu” mājā SOS mamma tur rūpi par četriem bērniem, un darīt šo darbu vēlas arī turpmāk. Tikmēr SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore atklāj – ar katru gadu darbiniekus atrast ir arvien grūtāk. Ārpusģimenes aprūpē šobrīd kopumā ir aptuveni 6000 bērnu. 


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik