Šovasar nojauks Bejas dambi Alūksnes upē

Bejas dambis atrodas uz 24 kilometrus garās Alūksnes upes. Vēsturiskā hidrobūve ir daļēji savienota ar tiltu, taču slūžu koka konstrukcijas jau ilgstoši ir ļoti sliktā stāvoklī. Aizsprostam nav īpašnieka, tāpēc, bažījoties par riskiem palu laikā, Alūksnes novada pašvaldība jau iepriekš lūgusi būvinženieri apsekot šo objektu. 

Alūksnes pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors Māris Lietuvietis ReTV atzina: “Slēdzienā uzreiz ir norādīts, ka tiešām ir plūdu draudi un būve ir kritiskā stāvoklī un ir jāreaģē. Aizsprosta augštecē izveidojies uzpludinājums, kas gadiem nav tīrīts un, kam ilgstoši nav nekādu funkciju, jo no blakus esošajām vēsturiskajām dzirnavām pāri palikušas tikai drupas.” Alūksnes upe ir valsts nozīmes ūdens noteka, kas, ja šāds uzpludinājums stāv palu laikā vai lietavās, augštecē meliorācijas sistēmas apstājās un nestrādā. Ūdens notecināšana pašlaik notiek pakāpeniski, pamazām aizsprosta daļu atbrīvojot no dēļiem, caur kuriem jau tagad šļācās ūdens. Dienā līmeni augštecē samazina par aptuveni 20 centimetriem.

 PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena ReTV stāsta:

“Nākamais solis ir drusciņ pagaidīt, kamēr upe atradīs savu dabisko gultni, tas ir būtiski. Mēs apmēram saprotam, kur tā upe ir gājusi, kur viņa ies, bet tomēr ūdens vienmēr atrod savu ceļu.”

Latvijā šī būs pirmā līdz šim zināmā reize, kad nojaucot senu aizsprostu, atjaunots kādas upes dabīgais tecējums. Tiesa gan, valstī kopumā aptuveni 1200 dažādi mākslīgi radīti šķēršļi sadrumstalo upes. 

Magda piebilst: “Pasaulē, Eiropā tas tiešām notiek ļoti daudz un pierādīts, ka aizsprostu nojaukšana ir ātrākais, lētākais un efektīvākais veids, kā atjaunot upes ekosistēmu un migrējošo zivju populāciju. Tur jau šobrīd ir pazīmes, ka veidojas straujteces augštecē virs aizsprosta, kas vēl pirms gada bija duļķaini dīķi. 

Kad upe atgūs vēsturisko tecējumu, zem tilta izņems vertikālos slūžu baļķus. Lai upes iemītnieki varētu brīvi migrēt, jāizveido zivju ceļu pāri tilta betona konstrukcijai - izveido upes gultni, kurai ir ne vairāk kā 2 grādu kāpums, tur saliek akmeņus, oļus apmēram 200 līdz 300 metru garumā pa upes gultni un tādā veidā visas zivju sugas būs spējīgas pārvarēt šo te šķērsli.”

 “Ja šeit mēs izbūvējam zivju ceļu, tad forele un alata tiks līdz pašam Alūksnes ezeram augšā,” atzīst Māris.

 Vasaras noslēgumā Pasaules dabas fonds plāno iesaistīt upes piekrastē dzīvojošos, lai kopīgi sakoptu palienes teritorijas. Bejas dambja nojaukšanai plānots izlietot aptuveni 100 tūkstošus eiro. Šovasar Pasaules dabas fonds vēl plāno pārbūvēt Sveķupes caurteku Gaujas nacionālajā parkā.