Šoziem neierasti daudz kurmju rakumu

Zemgalē šoziem redzams neierasti daudz kurmju rakumu, kas esot viena no pazīmēm, ka zeme nav sasalusi. Kurmju rakumi gan tikai bojājot ainavu, bet dārzkopji satraukušies, ka šādos laika apstākļos strauji var attīstīties tā saucamais “sniega pelējums”. 

Pļavu pie Ozolnieku ezera, kas siltajā gada laikā ir iedzīvotāju atpūtas zona, vēl daļēji klāj sniegs, bet virs tā dažāda augstuma neskaitāmi kurmju rakumi. Cenu un Ozolnieku pagasta pāvaldes vadītājs ar kurmju pārveidoto ainavu nav apmierināts, tomēr tas neesot pārsteigums, jo kurmji šeit rokoties visu gadu. “Gada siltajos mēnešos mēs ar kolēģiem dodamies kurmju rakumus nolīdzināt ar grābekļiem. Ja varētu, mēs nolīdzinātu, bet ir tā, ka tie kurmju rakumi ir sasaluši, un tas ir absolūti neiespējami,” saka Matīss Kellerts, Cenu un Ozolnieku pagastu pārvaldnieks.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperts norāda, ka kurmji ziemas miegu neguļot. Citkārt tie dzīvojot zem sniega, bet redzamie kurmju rakumi liecinot, ka zeme nav sasalusi. “Ja ir biezs sniegs, ja zeme ir sasalusi, tad parasti neredzam viņu darbību. Ja zeme ir mīksta un sniegs plāns, tad bieži vien redzam, ka ziemā virs sniega parādās kurmja rakuma augšējā daļa,” saka Vilnis Skuja, DAP vecākais eksperts.

Ozolnieki gan nebūt nav vienīgā vieta, kur šoziem redzami kurmju rakumi. Arī stādaudzētavā “Dimzas” kurmji atraduši stūrīti, kur parakties. Saimnieku gan kurmju rakumi satrauc mazāk, bet tā esot viena no pazīmēm, ka zeme nav sasalusi. Augiem tas nemaz neesot tik labi, jo var veidoties sēnīšu jeb sniega pelējums.

Gada nogalē solītā gaisa temperatūras paaugstināšanas neesot sliktākais variants, jo, nokūstot sniegam, pelējuma sēnīšu attīstība samazināsies. Savukārt kurmji mīlot treknus zālājus. Ja gribam dzīvot zaļā Latvijā, ar tiem nākšoties sadraudzēties. “Ja tu gribi dzīvot zaļā pasaulē, tev ir jāpieņem, ka bez tevis tur dzīvo arī citi. Viņiem ir savi dzīves likumi, pēc kuriem vadās, kā viņi saprot dzīvi. Un centieties sadzīvot,” saka Andrejs Vītoliņš, Stādaudzētāju biedrības vadītājs, stādaudzētavas “Dimzas” saimnieks.


#SIF_NVZ2022