Spāres muižas parkā apskatāma dores priede

Dores ir sens biškopības veids, kas senatnē zinātājiem ļāva iegūt medu liela izmēra kokos, visbiežāk tās bijušas tieši priedes. Un, kā dziedam kādā šūpuļdziesmā – tēvs aizgāja bišu kāpti – tad tas ir tieši par dores priedēm, jo dores tika veidotas vairākus metrus virs zemes. Tās iegreba, jeb pareizi sakot, iedēja augstas raudzes amatnieki, izveidojot tādus apstākļus, kas bitēm patīk.

Agris Āboliņš, dabas pētnieks: “Dores ir bijušas ļoti, ļoti sen. Pirmās piezīmes ir jau no krustnešu laikiem, kad bijuši bišu kari, tas jau Indriķa laikos. Un tā lēnām šo bišsaimniecību pārņēma mežu īpašnieki, toreiz tie bija baroni. Tādas pārliecinošas liecības – ja priekšā valnam ir uzraksts 1856. gads, tad nu tas ir neapgāžams fakts. Tad tas aktīvais laiks arī ir bijis.”

Lai meistars dori varētu iedēt, ir jābūt ļoti vitālam kokam, tam jābūt lielam, ar apkārtmēru vismaz 2,5 vai pat trīs metriem. Un tas nozīmē, ka priede jau ir vismaz 200 gadus veca. Kaplūzas dores priede, kas nu atrodas Spāres muižas parkā, ir ar ļoti senu vēsturi un stāstu.

Kaplūzas priedē ir redzamas divas dores, kas ir retums, jo parasti veidota viena. Savukārt slavenākā ir Kaziņu priede, kurā ir trīs dores un tā apskatāma Venstpils brīvdabas muzejā. Agris Āboliņš cer, ka šīs vēsturiskās vērtības tiks saglabātas un viņš aizvien turpina meklēt doru kokus

Spāres muižas parkā ir vairāki vides objekti un nu tiem pievienojusies dores priede, kas būs vēl viens izglītojošs punkts pastaigā pa parku.