Spēcīgais lietus rada bojājumus infrastruktūrā

Karstā vasara ar spēcīgiem negaisiem un lietu nereti rada ne tikai lokālus plūdus, bet tie mēdz radīt arī infrastruktūras bojājumus. Kamēr Gulbenes pusē, kur vētra plosījās visspēcīgāk, joprojām tiek savākta apkārtne no vējā kritušajiem kokiem, citviet lietus aizskalojis bruģi.

Pagājušajā nedēļā vienas nakts laikā vietām nolija pat teju vai mēneša norma. Spēcīgais lietus skāra arī Valmieru. Lai arī postaža nav ļoti liela, tomēr nākamajā rītā daļai valmieriešu skatam pavērās jau cita aina. Nogruvusi daļa ietves. Kā atzīst ceļu būvinženiere Inese Kokenberga, šādus lietus postījumus nebija gaidījuši. “Godīgi sakot, nerēķinājāmies, jo tās vietas, kuras līdz šim bija lielāki izskalojumi, tās mēs bijām sakārtojuši. Šīs bija tādas, kur vairāk veidojās šie ūdens uzstādījumi, kur diez gan operatīvi varēja novērst.”

Būvinženiere ReTV skaidro, ka pie vainas ir ne tikai lielais nokrišņu daudzums, bet arī nosprostotās noteku restes. “Kad ir straujš lietus, pie tam, ja ir ar vēju norautas kokas lapas un ūdens plūsma sanes uz restēm lapas, tās tiek nosprostots, ūdens nevar aiztecēt.”

Šādi izskalojumi var rasties arī bebru darbības rezultātā, aizsprostojot caurtekas un drenu sistēmas. Ja tās regulāri netiek koptas, tad var rasties šādas sekas. “Iespējams, ka tur apakšā arī bija, kādreiz šeit tika identificētas bebru alas. Varbūt kāda ala, kurā ierāva, iebruka,” saka Inese Kokenberga.

Rīgas Tehniskās universitātes profesors Atis Zariņš atzīst, ka pilsētās šāda veida izskalojumi notiek retāk, nekā ārpus pilsētām. “Ārpus pilsētām tie ir gadījumi bieži, īpaši tad, kad noteces sistēma, nomales nav sakārtotas, nomaļu profils nav atjaunots. Tad ūdens uzkrājas tajā straumē, kaut kur nomalē vai asfalta malā. Tajā vietā, kur tas nonāk zonā, kas ir erozijas riska viedokļa vājas, nu, tad tur arī veidojas tas izskalojums.”

Izskalotu ceļu vai nomaļu remonts neizmaksā lēti. Tā arī Valmieras pašvaldībai būs jārod līdzekļi ietves salabošanai. Cik tas izmaksās, pagaidām vēl neesot zināms.