Ik gadu Bērnu slimnīcas ārstu redzeslokā nonāk apmēram 25 bērni, kuri norijuši kādus priekšmetus. Lielākoties svešķermeņi no zarnu trakta iznāk laukā paši, bet dažkārt nepieciešama medicīniska palīdzība un pat ilgstoša ārstēšana. Lai vecākus un bērnus brīdinātu par piesardzību, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsāk informatīvu kampaņu “Spēlējies droši!”.

Bērni izzina pasauli ne vien ar acīm un ausīm, bet arī aptaustot un pat nogaršojot dažādas lietas, tostarp – arī neēdamas. “Biežākais vecums, kad bērniņš, izzinot pasauli, iespējams, norij svešķermeni, ir seši mēneši līdz apmēram seši gadi, tātad - pirmsskolas vecums. Otrs vecums ir pusaudžu vecums, kad vairāk, droši vien neveiksmīgi izvēloties joku veidus, bērni apzināti liek mutē dažādus nevajadzīgus priekšmetus, tajā skaitā magnētus un baterijas, un vēl daudzus citus priekšmetus. Protams, nejauši šie priekšmeti var tikt norīti. Tad gan var sākties patiešām nopietnas veselības problēmas, kas varētu arī atstāt sekas visa tālākā mūža garumā,” saka Ilze Briuka, Bērnu slimnīcas endoskopijas dienesta vadītāja.

Bērni mēdz norīt visdažādākās lietas, piemēram, pogas, monētas vai lego detaļas, taču informatīvajā kampaņā iecerēts īpaši pievērst uzmanību priekšmetiem, kas, nonākot organismā, var izraisīt ļoti smagas sekas. “Par magnētiem. Tā bīstamā situācija ir šāda: ja viens magnēts tiek norīts, lielākoties tas dabīgā veidā iznāk no organisma ārā. Ja ir norīti vairāki magnēti, turklāt - nevis vienā laika posmā, bet sākumā viens magnētiņš, pēc neilga laika otrs, magnēts lēnā garā jau tālāk iet savu dabīgo gaitu pa zarnu traktu. Ja kāds magnēts atrodas vēl kuņģī, kāds - zarnu traktā, starp tiem notiek pievilkšanās. Ja starp diviem magnētiem iekļūst zarnas vai kuņģa gļotāda, tad diemžēl zarnu kustīguma rezultātā notiek gļotādas berzēšanās starp magnētiem, veidojas perforācija jeb caurumiņi, plīsumi. Tās jau diemžēl ir pavisam neatliekamas situācijas, kad mums arī jāiesaista kolēģi ķirurgi,” skaidro Ilze Briuka.

Otra bīstamākā lieta ir nelielas baterijas. Ārste skaidro: tā kā bērna barības vads diametrā var būt šaurāks par bateriju, tā iestrēgst un pielīp gļotādai, laika gaitā izraisot bojājumu. Tad bērnam var būt vajadzīga ilgstoša ārstēšana un barības uzņemšana pa zondi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) uzsver: rotaļlietās, kas tiek darbinātas ar baterijām, saskaņā ar likumu jābūt aizskrūvējamiem bateriju nodalījumiem. Tomēr ikvienās mājās ir papilnam citu priekšmetu, no kuriem baterijas var izņemt pavisam viegli. “Televīzijas pultīs, kurās ir mazās, garenās baterijas, - pat tās var norīt, bet pamatā tās ir “podziņu” baterijas, kuras rada lielākos riskus, jo bērniem tās patīk. Tās ir iekšā pulksteņos, tās ir iekšā arī televīzijas pultīs, mašīnas pultīs,” stāsta Baiba Vītoliņa, PTAC direktore.

Ja ir aizdomas, ka bērns norijis kādu nelielu priekšmetu, vecākiem pašiem nevajag censties ne to izvilkt, nedz arī izraisīt bērnam vemšanu. Noteikti jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Uzmanība jāpievērš arī tam, ka bērns sācis rīstīties vai pastiprināti siekalojas. Jāraugās arī, lai mazu bērnu acu augstumā nav vilinošu, bet nepiemērotu priekšmetu, un par to jāpadomā arī tad, ja ar bērnu dodas ciemos.

Foto: Freepik