Nepieciešams izstrādāt jaunu darbības algoritmu krīzes situācijām, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Vērtējot aktuālo situāciju plūdu risku pārvaldībā un sistēmas darbības pilnveidē, ministrs akcentēja, ka ir jāizstrādā no jauna darbības algoritms krīzes situācijām, sacīja ministrs. Tāpat vajadzētu veidot skaidrāku lēmumu pieņemšanas ķēdi, kura krīzes situācijās ļautu krīzes vadītājam pieņemt operatīvajai situācijai atbilstošus lēmumus, piemēram, slēgt valsts skolas, kas atrodas krīzes skartajā teritorijā.

Plūdu apdraudētajās vietās jāsakārto dambji, lai tie būtu gatavi ūdens līmeņa kāpumam, uzsvēra Sprindžuks.

Ministrs atzīmēja Jelgavas pozitīvo pieredzi, izveidojot mūsdienīgu krīzes vadības centru, kurā operatīvi tiek saņemta informācija no visiem dienestiem, tomēr uzsvēra, ka ne visos novados tādus nepieciešams veidot.

Kā ziņots, saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) koordinē pasākumus, kuri saistīti ar plūdu apdraudējumu valstī, un plūdu gadījumā atbilstoši kompetencei, kura izriet no Valsts civilās aizsardzības plāna, plūdu novēršanas pasākumus veic vairākas saistītas institūcijas - LVĢMC, VUGD, pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, "Latvenergo", Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija un pašvaldību policijas un citi.

LVĢMC informē, ka šonedēļ turpina plašāk applūst vairāku upju palienes un zemākās vietas. Ūdens līmenis vairākās austrumdaļas upēs turpinās paaugstināties, plašāk applūdīs zemākās vietas, tomēr vairākos upju posmos ūdenslīmenis jau ievērojami pazeminājies.

Ūdenslīmeņa kāpums Daugavā ir intensīvs, applūdušas upju palienes un zemākās vietas tās krastos būs ilgstoši.

Foto: Ivars Soikāns/LETA