“Stabilitātei!” – pret ES, izglītības reformu un mācībām tikai latviski

ReTV Ziņu dienests turpina vētīt politisku partiju pieteikumus 14. Saeimas vēlēšanām, kas gaidāmas pēc nepilniem diviem mēnešiem. Ar otro numuru tajās startēs politiskā partija “Stabilitātei!”.

Vēlēšanās drīkst piedalīties partijas, kas dibinātas ne agrāk kā gadu iepriekš, un politiskās partijas “Stabilitātei!” stāžs ir tikai nedaudz garāks, nepildu pusotru gadu. Dibināšanas brīdī pagājušā gada februārī partijā bija 647 biedri. 

Kaut gan partija ir jauna, uz to var attiecināt teicienu “Tie paši vēži, tikai citās kulītēs”, jo biedru vidū ir lielajā politikā rūdīti ļaudis, no kuriem zināmākie ir no “Saskaņas” izmestie bijušie Rīgas domnieki Valērijs Petrovs un Aleksejs Rosļikovs, kurš ir arī partijas “Stabilitātei!” vadītājs un premjera amata kandidāts. Atgādināsim, ka abus līdz ar vēl dažiem citiem “par rupjiem pārkāpumiem” izslēdza no partijas “Saskaņa” 2019. gada vasarā – par to, ka viņi piemeta pa pagalītei tam ugunskuram, kurā nosvila iepriekšējā galvaspilsētas valdošā koalīcija. 

Sekoja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020. gadā, kurās šie daži bijušie saskaņieši startēja no uz ātru roku jaunizveidotas partijas “Alternative” saraksta. Tā vietas domē neieguva, taču arī “Saskaņa” tad zaudēja tik ilgi turētos galvaspilsētas grožus.

Nodibinājuši jaunu partiju - “Stabilitātei! -, Petrovs un Rosļikovs sāka piesaistīt potenciālo vēlētāju uzmanību ar populistiskiem gājieniem – gan ar protestiem pret kovidierobežojumiem, gan vēršanos pret slaveno Kristiana Brektes murāli, gan nekārtībām pie padomju pieminekļa Pārdaugavā šogad 9. maijā un tamlīdzīgi. 

Jāpiebilst, ka dažos protestos Rosļikovs uzstājās kopā ar partijas “Katram un katrai” līderi Aldi Gobzemu, un agrāk izskanēja, ka abi politiskie spēki vēlēšanās varētu startēt apvienībā, taču šie nodomi nav īstenojušies. Partija “Stabilitātei!” vēlēšanām pieteikta atsevišķi, kandidātu sarakstā ir ne vien jau pieminētie bijušie domnieki, bet arī dažādu uzņēmumu vadītāji un visvisādu profesiju pārstāvji – mācītāji, pavāri, advokāti, nodokļu inspektori, skolotāji, grāmatveži utt. Interesanti, ka tautību “latvietis” norādījuši nepilni 5% kandidātu, viens cilvēks atklājis, ka ir ukrainis, bet pārējie – gandrīz 94% kandidātu – tautību nav norādījuši.

Par Rosļikova partijas programmu. Arī tajā ieturēts nosacīta opozicionārisma un populisma gars, jo solīts, piemēram, pamatīgi palielināt bērnu pabalstus: ieviest vienreizēju piedzimšanas pabalstu 1000 eiro, bērna kopšanas pabalstu 300 eiro līdz pusotram gadam un ģimenes valsts pabalstu 100 eiro par bērnu līdz 20 gadiem). Partija plāno arī paaugstināt pensijas neapliekamo minimumu, tiesa, neprecizējot, par cik, nedz arī norādot, kā valsts to varēs atļauties. Vēl rosļikovieši sola atcelt skolu reformu un sniegt tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā, kā arī pārskatīt Latvijas atkarību Eiropas Savienības ietvaros – līdz pat izstāšanās no “žņaudzošās savienības”. Tā panākšot arī tiesības Latvijas nepilsoņiem balsot vēlēšanās, tautas vēlētu Valsts prezidentu un galu galā – bezpartejiskas vēlēšanas. 

“Factum” socioloģiskās aptaujas rezultāti pašlaik liecina, ka šī politiskā partija balansē uz piecu procentu robežas. Potenciāli šī partija varētu atņemt vēlētāju balsis “Saskaņai” un arī Latvijas Krievu savienībai. 


Foto: Freepik