Stirnas saēdas rapsi un apreibst

Kad sniegs traucē tikt pie ierastās barības, meža dzīvnieki nāk baroties cilvēku iekoptajos laukos. Stirnas labprāt mielojas gan ar sadīgušajiem ziemājiem, gan rapsi. Tieši šis eļļas augs stirnām nepavisam nav piemērots, kas arī izpaužas dzīvnieku uzvedībā.

Sociālajos tīklos parādījušies vairāki video, kā arī fotogrāfijas ar stirnām tīrumos, uz ceļiem vai pagalmos. Tās, šķiet, nemaz nebīstas no cilvēku tuvošanās, nebēg un pat ļaujas glāstiem.  

Dzīvnieku uzvedības izmaiņas zinātāji saista ar noteikta veida barību, proti, stirnas esot saēdušās rapsi, kas uz tām iedarbojoties apreibinoši. Patiesība ir krietni prozaiskāka: rapsis nav piemērots šo pārnadžu gremošanas sistēmai. Mežzinātnes institūta “Silava” vecākais pētnieks Jānis Ozoliņš: “Tieši rapša lapiņas ir tās, kuras atgremotājdzīvniekam ir grūti otrreiz atrīt. Respektīvi, priekškuņģis ir pilns ar zaļo masu, bet atrīt acīmredzot nesanāk. Vai nu tās ir pārāk sulīgas, vai eļļainas, vai kaut kas tāds. Tā rezultātā notiek rūgšanas, bojāšanās process, izdalās dažādi toksīni.”

Toksīnu ietekmē stirnas ir kā apstulbušas, dezorientētas, taču iespaids, ka tās ir mīlīgas un draudzīgas, gan ir maldinošs, brīdina medniece Linda Dombrovska. “Es pati personīgi tai klāt neietu un nečubinātu, un vēl jo mazāk laistu tai klāt bērnus, jo tas ir savvaļas dzīvnieks. Stresa un šoka situācijā nekad nevar zināt, ko tas dzīvnieks izdarīs. Var uzbrukt. Ja vāl āzītim ir ragi, tie var būt tikpat asi kā duncis.” 

Apmulsušās stirnas viegli var krist par upuri plēsējiem, bet cilvēkiem jāuzmanās, lai tās nesabrauktu. Medniece iesaka tās piesardzīgi nostumt no ceļa, bet ja līdzi ir suņi, turēt tos pavadās, lai nesabaida meža dzīvniekus. Citi glābšanas pasākumi gan neesot vēlami. Linda Dombrovska: “Nevajadzētu nekādā gadījumā mašīnā likt un vest uz zooloģisko dārzu. Ja to dara bez Valsts mežu dienesta saskaņojuma, ja ļoti grib, to var kvalificēt kā nelikumīgas medības.” 

Ja rapša apdullinātās stirnas kļūst par traucēkli, vēlams sazināties ar Valsts meža dienestu, savukārt institūta “Silava” pētnieks Jānis Ozoliņš izsaka cerību, ka kāds mednieku kolektīvs vai cita organizācija šādu kritušu stirnu aizvedīs uz laboratoriju veikt analīzes, lai noskaidrotu, kas īsti tās organismā noticis. Tas pētniekiem līdz galam vēl neesot izprotams. 


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik