Studenti satraukti par jauniešu mentālo veselību

Mācoties attālināti, studenti nevar regulāri sekot līdzi savu vienaudžu dzīves notikumiem, nenotiek socializācija - tas ir viens no iemesliem, kāpēc studenti izlemj pamest mācības.

Latvijas Universitātes (LU) Studentu padome priekšsēdētājs Deniss Celuiko saka: “Ir grūtāk mācīties attālināti. Tam ir savi plusi, bet izpaliek sociālais aspekts. LU pieejami psihologu pakalpojumi, arī tiešsaistes aktivitātes veido, lai būtu iespēja vismaz virtuāli kādu klātesamību ārpus lekcijām.”

Daļa studentu ir apmierināti ar attālināto mācīšanos, citiem nepieciešams atbalsts no kursabiedriem un skolas psihologiem – ne vienmēr mācību, bet vienkārši sarunāšanās līmenī, atzīst Deniss Celuiko.

 “Kad tu esi viens četrās sienās, mājās varbūt ģimene blakus, diez vai viņi studē vienā kursā. Klātienē var kopīgi pastresot, atslābt, panākt kopīgu risinājumu. Attālināti tas ir sarežģītāk,” saka Deniss Celuiko.

Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta prezidente Lāsma Līga Reisa pauž: “Cilvēki ir dažādi - vienai pusei ir grūti. Es pieskaitītu sevi tam, kuriem ir smagi, jo esmu ļoti sociāls cilvēks.”

Lāsmai Līgai Reisai tāpat kā citiem šīs skolas pārstāvjiem šonedēļ nav jādodas uz mācību iestādi, jo ir piešķirts brīvlaiks. Augstskola brīvlaiku piešķīrusi tieši tāpēc, ka redz - jaunieši izdeg, viņiem trūkst motivācijas mācīties, vajag atpūtu. Turklāt - studentu organizācijā bieži ienāk ziņojumi ar studentu palīgā saucieniem

Arī Latvijas Studentu apvienībā ReTV Ziņām saka - šodien jauniešu mentālā veselība ir aktuāls temats; jau saņemtas ziņas, ka jaunieši vēlas pamest mācības, jo vienkārši nespēj izturēt. Psihoterapijas speciāliste Ginta Ratniece ReTV Ziņām stāsta - Liebritānijā veiktos pētījumos par studentu mentālo veselības stāvokli secināts, ka puse jaunatnes jūtas nelaimīgi. Viņos valda neziņa, kad beidzot viss atgriezīsies ierastās sliedēs. Neziņa esot tā, kas biedē visvairāk.

Studentiem problēmas sagādā koncentrēšanās vienam darbam, jo blakus attālinātajām mācībām ir kārdinājums – sociālie mediji. Taču jaunieši, kuriem ir prasme koncentrēties un noteikt pašdisciplīnu, ir vieglāk pārvarēt šo laiku. Tomēr tādu nav daudz.

Psihoterapijas speciāliste arī pieņem, ka tad, kad situācija atgriezīsies ierastajā ritmā, tad jaunieši ātri pielāgosies apstākļiem. Tomēr aktuāls ir jautājums - vai studenti vērsīsies pie speciālistiem un vai viņi spēs atrast motivāciju mācīties. Augstskolām būs jādomā, kā savus studentus noturēt. 


Foto: unsplash.com