Studētgribētāju skaits nemazinās

Latvijas augstskolās studijām pirmajā kārtā pieteikušies mazliet vairāk nekā desmit tūkstoši studētgribētāju, kas ir mazākais skaits pēdējo trīs gadu laikā. Augstskolās gan norāda, ka satraukumam nav pamata, jo pavisam drīz būs otrā studiju pieņemšanas kārta. Lai gan šķietami studētgribētāju skaits ir samazinājies, tas nav saistāms ar demogrāfisko faktoru.

Jaunajā mācību gadā studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām pieteikušies 10 182 reflektanti, kas ir par 114 studētgribētājiem mazāk nekā pērn. Lielākais topošo studentu skaits - gandrīz 4.5 tūkstoši - pieteikušies kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Mācību iestādē ir paaugstinājies studētgribētāju skaits un novērots, ka interese būtiski palielinājusies līdz šim ne tik populārās mācību programmās. Teju pustūkstotis pieteikušies LU programmai “Psiholoģija”, bet mazliet mazāk - ārstniecībā. Abos novirzienos būs nebijuši liels konkurss.

LU prorektors Valdis Segliņš saka: “Šobrīd izskatās par 61 cilvēku vairāk, nekā bija iepriekšējā gadā. Tās ir ļoti nebūtiskas izmaiņas. Faktiski tas pats. Mainījusies ir pirmā izvēle, jo jaunieši var pieteikties vairāk. Otrā, trešā ir universitātes ietvaros - tas ir mazāk no formālās statistikas, jaunieši rūpīgi izvēlas, ko tad darīt.”

Lai panāktu augstāku kvalitāti studijām un vairāk ieinteresētu studentus, jāsadarbojas ne tikai ar Latvijas augstskolām, bet arī ārzemju, ReTV norāda Latvijas Kultūras akadēmijā. Mācību iestādēm pašu spēkiem esot grūti noturēt augstu mācību līmeni. Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela saka: “Kopīgai programmai ar Rīgas Tehnisko universitāti, kas ir radošās industrijas bakalaura līmenī, ir pieteicies 231 cilvēks, budžeta vietas tikai 12. Var redzēt, kāda proporcija. Arī kultūras un mākslas studijām veidojas 152 pieteikumi, arī starpkultūru sakariem.”

Lielākais studētgribētāju deficīts bija laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, bet līdz ar pandēmiju interese par mācībām atkal paaugstinājās. Galvaspilsētas mācību iestādēm reflektantu skaits ir ievērojami lielāks nekā reģionos. Tas ir izaicinājums augstskolām ārpus Rīgas piedāvāt kvalitatīvu saturu. “Varam lasīt par Liepājas Augstskolas padomes iniciatīvu veidot Kurzemes Universitāti, izskanējuši plāni veidot Latgales, tie ir plāni, ar ko saskarsimies gada otrajā pusē, kas būs vērsti uz konsolidāciju,” saka Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis.

Vidzemes Augstskolā pirmajā pieteikšanās kārtā ir par trešdaļu lielāks interesentu skaits nekā pagājušogad. Mācību iestādei bijušas diskusijas ar nozares ministriju par plānu apvienoties, bet vismaz pagaidām, tāda iecere nerealizēsies. Vidzemes Augstskolas rektora p.i. Agnese Dāvidsone: “Uzņemšanas punktā dzirdam, ka ekonomiskie apsvērumi, jo izvēlas studēt tuvāk mājām. Otrs, teiktu, ka pamanījuši, ka labi rezultāti, labi studiju programmu akreditācijā.”

Mācību iestādēs atzīmē, ka īstā aina par studētgribētāju skaitu būs zināma pēc otrās pieteikšanās kārtas, bet galīgos secinājumus varēs izdarīt tikai oktobrī. Raugoties uz 2008. līdz 2010. gada zemo demogrāfisko līmeni, studentu skaits pēc gadiem tomēr varētu samazināties. Iespējams, tad mazinās nākotnē augstskolu un arī mācību programmu skaitu.



Foto: Freepik