Kamēr britu pētniekiem Jāņa Žākļa vārds jau sen ir interesants, tikmēr Latvijā par viņu zina vien retais. Anarhists, bīstams revolucionārs un meklētākais noziedznieks Eiropā. Taču viņš bija arī kriminālās pasaules meistardarbs, jo Jānim Žāklim izdevās palikt nenotveramam. Ar vērienu viņam šobrīd top veltīta ekspozīcija Talsos.
Mēmā kino stilistikā veidotie īsie trillera video jau vairākas nedēļas rada interesi par topošo izstādi “Nenotveramais”. Tie izspēlē stāstu, kā toreizējā Jāņa Lindes grāmatnīcā ierodas noslēpums, vēlāk telpu dalībnieki jau pamet ar slepenām zināšanām.
Taču pirmo publicitāti izstādes rīkotāji ieguva jau septembra sākumā, nonākot policijas redzeslokā pēc revolucionāru plakātu izlīmēšanas pilsētā. Nenotveramais jeb Jānis Žāklis bija viens no bīstamākajiem revolucionāriem Krievijas impērijā. Bet izstādes idejas autors - Talsu novada muzeja direktors - viņu uzskata par pasaules pilsoni, nemiernieku, mileniāli, kas piedzima 100 gadus par ātru, un izcilu līderi. “Jo viņa vecumā, kas ir 22 gadi, vadīt revolucionāru grupu 52 cilvēku sastāvā, uzbrūkot Centrālcietumam... 22 gados, tas ir skaidrs, ka tev jābūt līderim ar harizmu un visu,” saka Uldis Jaunzems-Pētersons, Talsu novada muzeja direktors.
Paradoksāli, ka Žāklim ir veltīta pamatekspozīcija Londonas pilsētas muzejā, bet Latvijā par viņu zina vien retais. Tagad Talsos, kur aizsākusies viņa revolucionārā darbība, būs veltīta izstāde, kurai vēl šobrīd notiek aktīvi sagatavošanās darbi. “Siena ir hronoloģiskā secībā. Te mēs redzam pašus pirmssākumus – Saldus Svites. Saldus Svitēs viņš ir dzimis un audzis pirmos gadus. Šeit mēs ejam tālāk, jau esam Talsos,” stāsta Andris Kalnozols, rakstnieks.
Jānis Žāklis bez pēdām pazuda 27 gadu vecumā, aktīvā iesaiste skatītājiem pašiem ļaus izdarīt slēdzienu, kas ar viņu notika. Muzejs gan piebilst, ka tā nebūs vēsturiska izstāde, tāpēc faktu atkarīgajiem būs sarežģīti. Kaut gan viņi, ja viņi kaut ko faktoloģiski spēs pierādīt, mēs kā reiz esam atvērti. Mūsu uzstādījums ir, ka gada laikā tā izstāde var mainīties,” pauž Uldis Jaunzems-Pētersons.
Astoņus audiostāstus izstādei izveidojis rakstnieks Andris Kalnozols. Viņaprāt, Žāklis pats bija izcils dramaturgs, protot pazust īstajā brīdī un uzrasties tur, kur viņu vismazāk sagaida. “Domājams, arī ļoti labs aktieris. Arī visās pratināšanās viņam noteikti nācās neapjukt savā stāstā. Kā saka, melim jābūt ar labu atmiņu. Tas ir ļoti svarīgi. Un viņš neapjuka nevienā brīdī, tāpēc viņu bija tik grūti notvert.”
Viņu nevajag glorificēt un slavināt, bet Latvijai par viņu ir jāzina – tā uzskata ne tikai muzejs, bet arī Krišjānis Putniņš, kuram Žāklis bija vectēva mātes brālis. Lai cilvēkiem par viņu varētu stāstīt, viņš savam ražotajam sidram veltījis Anarhistu sēriju. “Apbrīnoju, cik viņš ir bijis mērķtiecīgs, cik viņš ir tajā laikā ir spējis izdarīt un panākt. Kaut vai lasot, kur viņš ir bijis, kādas sapulces vadījis, kādi notikumi, ko aplaupījis – es domāju, kā tajā laikā varēja tā apceļot visu, izdarīt, sarunāt... No otras puses - viņš bija nežēlīgs, tomēr viņš bija slepkava, bet tas jautājums ir, cik cēli bija tie mērķi.”
Ar vērienu izstāde tiks atklāta šajā nedēļas nogalē, interesentiem būs notverama gandrīz gadu.
