Ģibuļu un Abavas pagastos Talsu novadā apmēram pusotru gadu netika reģistrēts neviens Āfrikas cūku mēra gadījums. Pērnā gada izskaņā viens gadījums atrasts Ģibuļu pagastā, bet divi pozitīvi Āfrikas cūku mēra gadījumi - Abavas pagastā. Māc satraukums, lai šī slimība nenonāktu mājas cūku audzētavās.

Latvijā Āfrikas cūku mēris mežacūkām pirmo reizi konstatēts 2014. gada vasarā. Kopš tā laika ir skartas 67 saimniecības, likvidēts teju 50 tūkstoši cūku. Talsu novadā vīrusa dēļ nav likvidēta neviena cūkkopības saimniecība, bet, pēc jaunajiem gadījumiem, biodrošības pasākumus ievēro pastiprinātāk

Ernests Dārziņš, z/s “Kalnbirzes” saimnieks, pauž: “Tajos brīžos, kad mēs iegūstam aizgaldus tukšus, mēs viņus mazgājam, atkal dezinficējam, pirms laižam jaunas cūkas iekšā. Tas ir nepārtraukts cikls - visu laiku notiek dezinfekcijas, mazgāšanas, dezinficējam sevi, transportu, uzskaitām katru kustību, ko mēs darām iekšā un ārā.”

PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda stāsta, ka biodrošības noteikumi esot ne tikai zemniekiem, bet arī medniekiem. Katram medniekam jāievēro noteikti pasākumi. Gluži kā Covid-19 gadījumā - roku un apavu dezinfekcija.

Antivielas konstatētas pagājušā gadā nomedītajām mežacūkām Talsu novadā. Tas nozīmē, ka dzīvnieks slimību jau pārslimojis. Jāatzīst, jaunus pozitīvus gadījumus negaidīja neviens, jo līdz šim situācija bijusi stabila. Lai ar slimību cīnītos, katram medību kolektīvam ir jākontrolē mežacūku skaits.

Ivars Koloda Covid-19 salīdzina ar cūku mēri: “Jo ir vairāk cūku, jo lielāks kontakts un lielākas teritorijas var aptvert vīrusa izplatība.”

Šobrīd liels vīrusa uzliesmojums ir Vācijā un kaimiņvalstīs. Tas arī ietekmē cūkkopības nozari. Jāpiebilst, Āfrikas cūku mēris pasaulē ir ilgāk nekā 60 gadus. Tam joprojām nav atrasta vakcīna, jo vīrusam ir vairākas mutācijas un tas nepārtraukti mainās. PVD pārstāvis Ivars Koloda saka, ka ir naivi cerēt, ka vīrusu varēs apkarot.