Agra Rikardi ne tikai saimnieko Talsu novada Valdgales dzirnavās kopā ar itāli Džuzepi, bet arī vāc knupīšus, ko bērni ikdienas pastaigās pazaudējuši vai no to lietošanas izauguši. Šobrīd viņas sapnis ir kļūt par knupīšu krustmāti Latvijā un izveidot vietas, kur bērni kopā ar vecākiem varētu atvadīties no knupīšiem, grūtos brīžos iet tos apciemot. Pirmā šāda vieta ir Talsu Ģimeņu un bērnu attīstības centrs “Brīnumiņš”.

Ir daži veiksminieki, kas uz ielas mēdz atrast naudu, bet Agra Rikardi - nekad. Toties viņa ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs uz ielas, parkos un pat uz kuģa atrod bērnu pazaudētos knupīšus. Pirmo pamanījusi nejauši pirms 18 gadiem, gaidot autobusu, un nu jau viņai to ir 120. Katrs citā krāsā, izmērā un dizainā. Viņa tos nomazgā un pakarina aukliņā. Viņasprāt, knupīšiem ir jāatdod gods. “Pupiņš ir brīnums. Viņš aizmidzina bērniņu, un arī atvieglina vecākiem vai auklim rokas. Pa to laiku, kamēr bērniņš iemieg dziļā miegā, viņiem nav jāšūpo un var padarīt citus darbus. Un to pupiņu mēs neesam novērtējuši, cik tas ir ļoti svarīgi,” stāsta knupīšu krustmāte Agra Rikardi.

Agrai pašai bērnībā knupīša vietā bijušas lupatiņā ietītas no maltītes pāri palikušas cūku ādas vai cukurā izmērcēta rupjmaize. Viņa novērojusi, ka bērniem vieglāk no knupīša atvadīties, nevis tad, ja vecāki stāsta, ka to aiznesis lācis, pele vai citi zvēri, bet tie ir kā kopīgi atvadīšanās svētki. No sava pirmā izmēra knupīša nupat atvadījās Anete.

Ģimeņu un bērnu attīstības centrā “Brīnumiņš” varēs gan nākt kopā ar vecākiem un iekārt knupīti gaismas virtenē vai organizēt nelielu grupu svētkus. Un pēc tam, ikdienā garāmejot, pamāt tam ar roku.

“Atvadīties no sava māneklīša bērniem ne vienmēr ir viegli. Un šeit, uzdāvinot un veidojot skaisto gaismas virteni, mēs varētu iekrāsot Talsus un arī piederības sajūtu, ka manējais arī tur ir,” pauž Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš” vadītāja Agnese Kviese.

Centrs “Brīnumiņš” ir pirmā vieta Latvijā, kur bērni atvadīsies no saviem knupīšiem, bet tālāk ideju turpinās Valdgales pagasts, kur Agra un Džuzepe saimnieko savās dzirnavās. Tur paredzēts veidot metāla ābeli ar īpašām vietām knupīšu pakāršanai. “Tas pats bērniņš, kas pakarinājis to pupiņu tagad, šodien, laiks paies ātri, un pēc 20 gadiem varbūt viņam arī būs mazulis. Un viņš atcerēsies, varbūt atbrauks ar to bērniņu tajā pašā vietā un pakarinās savu. Tā ir kā saikne, nevis vienkārši pakarināt pupiņu,” saka knupīšu krustmāte.

Agras vīrs Džuzepe mēdz viņai dziedāt itāļu šūpuļdziesmu, un arī knupīšu krustmāte aicina vecākus nenobīties no grūtā brīža, kad knupītis būs atdots, dziedāt bērniem miega dziesmas vai aizmidzināt ar pasakām. Tāpat Agra cer, ka viņas ideju atbalstīs arī citas vietas Latvijā.