Tāpat kā izvest ārā suni. No šā gada janvāra jāšķiro arī bioloģiskie atkritumi

Līdztekus stiklam, plastmasas un papīra atkritumiem no šā gada janvāra jāatšķiro arī bioloģiskie atkritumi. Kamēr citas pilsētas vēl meklē savus risinājumus, kā jauno normu izpildīt, Rīgas dome pieņēmusi lēmumu, ka no 1. marta pie visām daudzstāvu mājām ir jābūt brūnajiem konteineriem bioloģiskajiem atkritumiem, atteikties no tiem nedrīkstēs. Kā sokas rīdziniekiem ar jauno uzdevumu?

Atkritumu šķirošana Latvijā vairs nav jaunums. Tā ienākusi uz palikšanu. No šā gada janvāra obligāti jāšķiro arī biologiskie atkritumi.

Lai gan uz bioloģisko atkritumu šķirošanas konteineriem ļoti skaidri uzrakstīts, ka aizliegts mest jebkāda veida iepakojumus, plēves, maisiņus, plastmasu, stiklu un skārdu, atverot to vaļā, daudzviet var ieraudzīt, ka bez plastmasas maisiņiem nekādi neiztikt. SIA “Getliņi Eko” projektu vadītāja Inese Avota: “Tas, ko nedarīt, ir neizmest pārtiku kopā ar iepakojumu. Biežākā kļūda ir maize maisiņā. Mēs esam nopirkuši par daudz maizi, tā ir sapelējusi, caur maisiņu redzams, metam ārā bioloģijā. Tā noteikti nevar darīt. Maize ir jāizkrata no iepakojuma.”

 Zolitūdē uzrunātie iedzīvotāji gan teic, ka par šķirošanu viss esot skaidrs. Tā kā pie visām mājām vēl nav novietoti brūnie konteineri, ar bioloģisko atkritumu sķirošanu nesteidzoties.

Iespēja šķirot bioloģiskos atkritumus brīvprātīgi vairākās pašvaldībās, tostarp arī galvaspilsētā, bijusi jau iepriekš. Tomēr rīdzinieki pamēģinājuši un no brūnajiem konteineriem atteikušies. Tāpēc tagad no brīvprātības Rīgas domnieki atteikušies, no 1. marta pie visām ēkām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, bioloģiskajiem konteineriem jābūt obligāti. Atteikties no tiem nevarēs.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš: “Tas ir jāsaprot, ka tāpat kā vakarā izvest suni. Ja tev ir suns, tas vakarā jāizved ārā izstaidzināt, tāpat tev jāsašķiro atkritumi un jāieliek konteinerā.”

Rīgas domes pārstāvis Viesturs Zeps: “Pirms vairākiem uzstādījām dzeltenos konteinerus, kur mēs nošķirojam pārstrādājamās lietas, bet tas nosacīti ir bez maksas, un mēs redzam, ka cilvēki šķiro. Tur mēs nošķirojam 30%. Savukārt ar brīvprātīgo sistēmu, kas pie mums darbojas kopš 2021. gada, redzam, ka ir cilvēki, kuri labprāt un ar lielāko prieku to izmanto, bet ne visi. Mazāk par 5% no kopējiem atšķirotajiem atkritumiem ir bioloģija, tāpēc mēs ejam soli tālāk.”

Avota: “Mājsaimniecībās 30-40% ir bioloģijas sadzīves atkritumos, tad mēs varam rēķināt, ka par tādu daudzumu arī varētu samazināties apglabāto atkriumu daudzums.”

Pareizi šķirojot bioloģiskos atkritumus, iedzīvotājiem tā būtu iespeja ieekonomēt līdzekļus, jo maksa par bioloģisko atkritumu izvešanu ir par 40% mazāka nekā par sadzīves atkritumu izvešanu. Rīdzinieku bioloģiskie atkritumi nonāk pārstrādei Getliņos. Tie tiekot izmantoti siltuma ražošanā

Savukārt privātmāju saimnieki var izvēlēties pasūtīt bioloģisko konteineru vai veidot komposta kastes.

Zeps: “Ir nepieciešamas īpašas kastes, protams, lai rūpētos par higienas prasībām. No mūsu puses būs tāds metodiskais paraugs kastēm, tad iedzīvotāji varēs vienkārši ātrāk saskaņot un uzstādīt.”

Lapu, zāles un zaru kompostēšana būšot atļauta arī tajās daudzdzīvokļu mājās, kuru pagalmos ir piemērota vieta komposta vietas izveidei. Eiropas Savienības direktīva paredz, ka līdz 2035. gadam poligonā apglabāt drīkstēs tikai 10% no saražotajeim atkritumiem, bet bioloģiskie atkritumi aizņem trešo daļu no visiem sadzīves atkritumiem.