Latvijā reģistrētas aptuveni 85 taurgovis. Tie ir zālēdāji, kuri rūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu dabiskajās pļavās. Aktualizējot jautājumu par šī liellopa statusu likumā, parādās cerība, ka dzīvnieki nebūs jānogalina neizpildāmo prasību dēļ.
Saimniecības “Jungas” iežogotajās pļavās un mežos dzīvo sešas taurgovis. Šie dzīvnieki pēc likuma būtu jāatzīmē ar krotālijām ausīs, kā arī regulāri jāveic asinsanalīzes, taču saimniekam tas neesot pa spēkam.” Z/s “Jungas” saimnieks Dainis Ozols: “Tie zvēri ir diezgan tādi mežonīgi, atšķirībā no parastajām gaļas un piena šķirnes govīm. Diezgan neprognozējami, necieš, ja tiek ierobežoti. Ir tāds nosacījums, ka jāapzīmē teļš, bet tas bars jau to teļu aizsargā.”
Taurgovju uzturētāji jau iepriekš ir aicinājuši noteikt šiem lopiem īpašu statusu. Tagad par taurgovju populācijas saglabāšanu sākušās diskusijas arī Saeimā. “Ja vajadzētu ko mainīt, tad droši vien arī darītu, bet tagad prasītos dziļāku izpēti šai situācijai, tad arī piedāvājumu konkrētai situācijai un risinājumiem,” pauž Antra Brinķe, Zemkopības ministrijas pārstāve.
“Izvērtējām piedāvāto iespēju dzīvniekam mainīt statusu uz savvaļas dzīvnieku. Tam gluži nepiekrītam, jo tas nozīmētu, ka ir līdzīgā statusā, kā lūši, vilki un citi. Tāpat saglabātos kāds regulējums, jo vienkārši palaižot brīvi būtu vairāk ļaunuma nekā laba,” saka Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve.
“Šobrīd nekādas konkrētības vēl nav, bet tas, kādā veidā tālāk tā lieta risināma, ir jau iezīmējies. Kamēr taurgovis būs liellopu statusā, īsti nekādas izmaiņas likumā nevar iestrādāt,” uzsver Andis Liepa, Ķemeru nacionālā parka fonda pārstāvis.
Atbildīgās apakškomisijas priekšsēdētaja ReTV stāsta – Zemkopības ministrija rīkos vēl vienu sanāksmi. “Saprata, ka jātiekas vēl, ka nav tas jautājums tik vienkārši atrisināms. Nav tik vienkārši, kā tikai pārsaukt par “savvaļas” vai kādā citā vārdā, bet tur ir diezgan kompleksa problēma. Viss atkarīgs no tā, cik veikli izdosies atrast risinājumu ministriju līmenī,” saka Dace Rukšāne-Ščipčinska, Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētāja (AP).
“Tā kā šobrīd jautājums ir iekustējies, ir tāda cerība, ka reāli risinājumi ir redzami, iet uz to, ka nosaka kā savvaļas sugu,” pauž Andis Liepa.
Savukārt saimniecībā “Jungas” ir cits redzējums. Reizē arī bažas par to, ka izmaiņas noteiks tikai lielākām saimniecībām. “Tur ir daudz un dažādu variantu. Visdrīzāk jau, ka savvaļas dzīvnieka statusu - nē. Grūti spriest. Visdrīzāk vajadzētu noteikt kā tādu izņēmuma statusu, tieši šīm šķirnēm - gan taurgovīm, gan savvaļas zirgiem,” saka Dainis Ozols.
“Jungu” saimniecības taurgovju īpašnieks atzīst – ja izmaiņu nebūs, lopiņus nāksies likvidēt. Pagaidām gan tiem, kuri vēlas iežogotajās pļavās ganīt taurgovis, ir jāsadzīvo ar Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajiem ierobežojumiem.
#SIF_NVZ2022
