Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien vienbalsīgi pirmajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz virkni dzīvnieku labturības un uzraudzības aspektu pilnveidošanu.

Priekšlikumus otrajam lasījumam komisija aicina iesniegt viena mēneša laikā. 

Par likumprojekta ziņotāju iecelts Arnolds Jātnieks (NA).

Likumprojekta mērķis ir panākt uzlabotu dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un valstī mazinot ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā, kā arī operatīvi sākt administratīvā pārkāpuma procesu, savācot pierādījumus, pieņemot liecības un tādējādi uzlabojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu.

Cita starpā likumprojektā ietverta norma, ka dzīvniekus drīkstēs pavairot, nekaitējot tā veselībai, atbilstoši dzīvnieka etnoloģijai un tad, kad tas sasniedzis vaislas vecumu. Pavairošanā nedrīkstēs izmantos slimus dzīvniekus, vai tādus, kuriem ir iedzimtas pataloģijas, vai tādus dzīvniekus, kuri ir ģenētiski nesaderīgi. Suņiem un kaķiem gada laikā nedrīkstēs būt vairāk nekā viens mazuļu metiens.

Tāpat paredzēts, ka mājas (istabas) dzīvnieku turētājiem būs jānodrošina, lai mājdzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus. Paredzēts arī noteikt apmācības dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā gan tā pavairotājiem, gan specializēto veikalu tirgotājiem.

Attiecībā uz administratīvās atbildības pilnvarām likumprojektā noteikts, ka Valsts policija un administratīvās teritorijas pašvaldības policija veiks administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, ko tālāk veiks Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs sēdē norādīja, ka ministrija vēlas uzlabot un sakārtot dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumus, kā arī stiprināt administratīvo atbildību, lai situācijās, kad nepieciešams sodīt vai veikt dzīvnieku konfiskāciju, valsts un tās padotībā esošās institūcijas nav bezspēcīgas.

Tāpat viņš skaidroja, ka virkne prasību jau ir ietvertas Ministru kabineta noteikumos, taču, lai stiprinātu administratīvo atbildību, tās tiks pārnestas uz likumu.

Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) komisijas sēdē pauda neizpratni par to, kā apmācības atrisinās mājdzīvnieku, piemēram, suņu vēlmi riet, un no cilvēciskās perspektīvas, viņaprāt, šādu normu iekļaut likumā ir neapdomīgi.

"Nevajag ievazāt visādas normas likumā, kuras nevar izpildīt," norādīja Šlesers, piebilstot, ka arī atbildīgajām iestādēm būs grūtības reaģēt uz katru izsaukumu, kas saistītas ar kaimiņu neapmierinātību attiecībā uz mājdzīvnieku uzvedību.

Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore, atbildot Šleseram, norādīja, tas, ka suns un kaķis naktī trokšņo, nav dabiski, jo liecina par emocionālo labklājību un diskomfortu, un tieši šī iemesla dēļ norma likumā ir jāietver.

Tikmēr Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis deputātiem apliecināja, ka prasība par riešanu un smakām jau šobrīd ir iestrādāta Ministru kabineta noteikumos un personas jau tagad tiek sauktas pie atbildības par labturības prasību neievērošanu. Turklāt pie atbildības netiek saukti cilvēki uz viena kaimiņa paustā pamata, jo šajos gadījumos tiek veikta arī situācijas izpēte aptaujājot, piemēram, pārējos kaimiņus.

Policijas pārstāvis uzsvēra, ka patlaban ir gadījumi, kuros atbildīgajām iestādēm ir "sasietas rokas", tādēļ aicināja atbalstīt likumprojekta grozījumus.

Tostarp Kronbergs uzskaitīja, ka dzīvnieku labturības jomā konstatēto pārkāpumu sodu statistika ir augusi pēdējos trīs gadus. Minimālais piemērotais sods bija desmit eiro, bet maksimālais - 850 eiro. Šogad līdz 13.martam veiktas kopumā 346 pārbaudes no kurām 270 gadījumos piemēroti naudassodi. "Par sodu apmēru vēl var diskutēt un to palielināt," atzīmēja ZM valsts sekretārs.

Savukārt ZM Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa deputātus informēja, ka patlaban likumprojektā noteikts, ka tiks palielinātas gan Valsts policijas, gan pašvaldības policijas pilnvaras, jo praksē nākas sastapties ar gadījumiem, kad likumsargi nevar sākt administratīvo lietvedību, jo likumā nav atrunātas minētās pilnvaras. Pēc tam lieta tiks nodota atbilstoši kompetencei.

Biedrības "Ķepu-ķepā" vadītāja Gundega Bidere deputātiem uzsvēra, ka dzīvnieku labturības jautājumi patlaban ir samilzuši. Cita starpā, dodoties dzīvnieku čipošanas akcijās, biedrība nereti konstatē labturības pārkāpumus.

Vienlaikus viņa norādīja, ka līdz ar dzīvnieku labturības un aizsardzības jomas sakārtošanu ir nepieciešams domāt arī par PVD kapacitātes celšanu, kur tā ir nepietiekama.

Tāpat Bidere pauda, ka jautājumā par labturības prasību apmācībām dzīvnieku pavairotājiem situācija ir slikta.

ZM pārstāvji norādīja, ka patlaban plānots, ka apmācības notiks pēc atvērtā tirgus principa, taču tiks noteiktas apmācību jomas, kas tiks atrunātas Ministru kabineta noteikumos. Gala rezultātā īpašniekam tiks izsniegta apliecība, kuru varēs pārbaudīt gan policija, gan PVD.

Komentējot PVD pilnvaras attiecībā uz nelegālu dzīvnieku tirdzniecību internetā, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Konopore pauda, ka PVD ar šiem sludinājumiem netiek galā, jo nav likumā paredzētā deleģējuma, ko darīt. "Visi viņu centieni būtībā vainagojas ar pilnīgu nulli," viņa piebilda.

Vienlaikus Konopore uzsvēra, ka deputātiem būs jārunā arī par budžeta līdzekļu piešķiršanu, lai stiprinātu kontroles mehānismus, piemēram, PVD. "Nedrīkst Latvijā būt dzīvnieku vairāk, nekā mums ir atbildīgu īpašnieku," viņa uzsvēra.

Sēdē Kronbergs arī pauda cerību, ka likumprojekts varētu tikt pieņemts līdz gada beigām, lai jau nākamgad stātos spēkā.

Foto: Freepik