Tekstila atkritumi nav saplēstas un netīras drēbes

Pirms nepilniem diviem gadiem. Latvijā tika uzsākts pilotprojekts tekstilmateriālu šķirošanā. Pašreiz mēnesī tiekot savāktas ap simts tonnām tekstila. Šķirošanas konteinerā gan drīkst izmest tikai mazlietotus apģērbus, jo  lielākā daļa no tiem nonākot nevis pārstrādes rūpnīcās, bet gan labdarības iestādēs.

Kā vēsta Jelgavas valstspilsētas oficiālā mājaslapa, no 12.07. visos dalītās atkritumu vākšanas laukumos bez maksas var nodot arī tekstila atkritumus. Izrādās, ka atbrīvoties no novalkātām lietām nav nemaz tik vienkārši. “Mums ir mazliet noteikumi. Drēbītes mēs pieņemam. Nē, man jūs jāapbēdina, šitā drēbīte ir galīgi saplēsta - tādas mēs nepieņemam. Tīra tā ir. Ir jābūt tīrai, bet saplēsta,” saka Elita, dalītā atkritumu vākšanas laukuma dežurante.

Izmest novalkātās drēbes atnesusi vēl kāda kundze. Šoreiz gan tiek pieņemts viss, bet īstas skaidrības neesot. Laukuma saimniece pukojas, ka kādam jaunietim ļāvusi izmest maisiņu, neapskatoties, bet iekšā izrādījusies pilnīgi novalkāta jaka. Tomēr kopumā iedzīvotāji priecājas par jaunajām iespējām. “Pieprasījums ir diezgan liels. Par to mēs esam patīkami pārsteigti. Ganību ielas laukumā mēs jau pirmajā dienā piepildījām pilnu vienu konteineru. Tekstila atkritumu šķirošanu ir jāveic pareizi, lai nodrošinātu otrreizējo pārstrādi vai nodošanu tālāk pārstrādei. Līdz ar to ir jāturpina sabiedrības izglītošana,” saka Kristīne Andrējeva, SIA “Zemgales Eko” ražošanas direktore.

Tekstila šķirošana Latvijā ir pilotprojekts. Pašreiz dažādos novados izvietoti ap 100 tekstila konteineri, no kuriem visi savāktie materiāli nonāk uzņēmumā “Eco Baltia vide” šķirošanas centrā Tukumā. Mēnesī tās esot ap 100 tonnām tekstila. Vēlreiz pāršķiroti, apģērbi lielākoties gan nonākot otrreizējā apritē, tādējādi izpalīdzot labdarības organizācijām.

Daļa dabiskās šķiedras materiālu nonākot arī pārstrādes rūpnīcās Vācijā un Nīderlandē, kur no tekstila tiek gatavots pildījums mīkstajām mēbelēm, bet saplēsts apģērbs tam īsti nederot. “Lai aizsūtītu uz pārstrādi, viens no nosacījumiem ir skaidri identificēt, kas tas par materiālu. Līdz ar to, ja ir saplēsts, tad tās zīmītes nav, un mēs nevaram zināt, kas tas ir par materiālu. Būsim atklāti, tekstila šķirošanu mēs veicam ar rokām, mums tur nav ķīmijas zinātnieki,” stāsta Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Situācija gan varētu mainīties no 2023. gada, kad tekstila šķirošana būs obligāta visās pašvaldībās. Latvijā būs uzbūvēta sava pārstrādes rūpnīca, spēkā stāsies likums par ražotāju atbildību.

Plānots, ka 2023. gadā Latvijā būs pieejami apmēram 2000 tekstila šķirošanas konteineri, bet par to, cik daudz tekstiliztrādājumu tajos būtu jāsavāc, diskusijas sākšoties šoruden. No poligonos apglabātajiem atkritumiem tekstils sastāda apmēram 8%.